Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pakausis
pakausis -ša, v.
1.Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
PiemēriAtstumt cepuri pakausī.
Stabili vārdu savienojumiBiezs pakausis (kādam). Ciets pakausis (kādam).
1.1.Apmatojums uz šīs galvas daļas.
PiemēriPirmajā krēslu rindā viņa saskatīja.. Vedinga gludi un spīdīgi sasukāto pakausi..
1.2.pārn. Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.
PiemēriTugajs ir augstākais kalnu pakausis pār Gornoaltaisku.
2.tehn. Velvjveida elements (piemēram, detaļai, darbarīkam).
PiemēriGriežņa pakausis.
Stabili vārdu savienojumiKails (arī pliks) pakausis.
Avoti: 6-1. sējums