Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pakaulēties
pakaulēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Neilgu laiku, mazliet kaulēties.
PiemēriMāte modes pēc pakaulējās, līdz piekrita. Vai biezpiena pusmārciņas dēļ mēs lai griežamies tukšā uz māju?
  • Māte modes pēc pakaulējās, līdz piekrita. Vai biezpiena pusmārciņas dēļ mēs lai griežamies tukšā uz māju?
  • ..naudas nu pietika.., un ar.. pircēju [saimnieks] tagad varēja krietni pakaulēties.
  • Madāmas var iet tirdziņā ap lētiem lauku labumiem pakaulēties.
2.sar. Uzmācīgi, neatlaidīgi palūgties.
PiemēriPakaulēties, lai vecāki atļauj iet uz kino.
  • Pakaulēties, lai vecāki atļauj iet uz kino.
Avoti: 6-1. sējums