pakaukt
pakaukt -kaucu, -kauc, -kauc, pag. -kaucu; intrans.
1.parasti 3. pers. Neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem).
Piemēri..neliels pašdarbības putēju orķestris.. jestri pūta tautas polkas un valšus. Reizēm suns pakauca līdzi..
2.parasti 3. pers. Neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām).
PiemēriSirēna pakauc un apklust.
3.sar. Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī.
PiemēriTālo gadu, skolas dienu, pirmās mīlas taka. Laikam tā kā vajadzētu apstāties un pakaukt.
Avoti: 6-1. sējums