Ķerties matos (arī cekulā)
Ķerties matos (arī cekulā)
sar. Uzbrukt, arī kauties.
Piemēri«Tā ir, Pēter,» Ozols vēlreiz uzsvēra. «Bet ilgi viņi [bandīti] vairs netrakos. Kad atgriezīšos no apriņķa, ķersimies tiem cekulā tā, lai put.»
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
Saistītie šķirkļi:
savienojums vārdam ķerties