ķerties
ķerties ķeros, ķeries, ķeras, pag. ķēros; refl.
1.Strauji tvert, ņemt (pie kā, aiz kā u. tml.).
PiemēriVecāmāte skatās uz mani un iejautājas: «Vai tu atceries arī to, kā, maza būdama, Miķelim [zirgam] pa pavēderi dzīvoji un ap kājām ķēries?»
Stabili vārdu savienojumiĶerties ap kaklu. Ķerties apkārt.
1.1.Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
PiemēriĶerties pie kāpņu margām.
1.2.Ņemt, lai, piemēram, lietotu, izmantotu.
Piemēri«Tā nu gan nevar, ka pie visa ķersieties klāt,» Irma.. metās šķūnī. «Lai paņem Ēriks, kas viņam pieder. Tās citas mantas ir mūsu pašu.»
1.3.Strauji tvert ar zobiem, lai kostu (parasti par suni).
PiemēriJa suns sāks riet un ķerties stilbos, viņi nošaus Munteru [suni].
1.4.Satverot ēsmu, uzdurties uz makšķeres āķa (par zivīm).
Piemēri..piesienu vizulīti pie auklas un sāku atkal bļitkot. Ķeras. Asari ķeras kā negudri. Kādi 30 gabali jau spirinās pa ledu..
1.5.Veikties zvejā, retāk medībās.
PiemēriPavakarē, kad makšķernieki posās atpakaļceļam, pārradās arī mazais skolotājs. Viņam bija veicies.. «Tev ir labi ķēries, mazais,» brālis viņam sacīja.
1.6.Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to daļām).
PiemēriSkujas ķeras pie mēteļa.
1.7.Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju).
PiemēriMīkla ķeras pie rokām.
1.8.pārn. Spēcīgi ietekmēt, iedarboties (piemēram, par sauli, vēju, aukstumu).
PiemēriViņa.. iznāk no jūras kā noreibuši, saule tūlīt ķeras klāt ādai, žāvē mitrumu no miesas.
2.parasti savienojumā ar «pie» Sākt (ka darīt, veikt).
PiemēriĶerties pie lasīšanas.
Stabili vārdu savienojumiĶerties (kam) klāt. Ķerties pie lietās.
2.1.Sākt izgatavot, veidot, apstrādāt (ko), sākt rīkoties, darboties (ap ko).
PiemēriĶerties pie rasējuma.
2.2.Sākt darboties, rīkoties (ar kādu darbarīku, ierīci u. tml.).
PiemēriĶerties pie cirvja.
Stabili vārdu savienojumiĶerties pie ieročiem. Ķerties pie naža.
2.3.Sākt ēst, dzert (ko).
PiemēriĶerties pie zupas.
3.parasti 3. pers. Tikt traucētam kustībā, sadurties ar pretestību (piemēram, virzoties kam pāri, garām).
Piemēri..mēs dodamies dziļāk mežā. Kājas nevarīgi ķeras vaivarājā, brūklenājā, kaltušos zaros un siekstās.
3.1.Darboties ar traucējumiem (par mehānismiem, aparātiem).
PiemēriMotors ķeras.
3.2.Risināties ar traucējumiem, kavēkļiem (par darbību, norisi).
PiemēriJo vairāk viņš centās, jo tieši kā par sodu ķērās. Tur savītā saite pamuka vaļā, tur izslīdēja paceltā labības kopiņa, te neizdevās sagriezt mezglu.
3.3.Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
PiemēriAr citām kolhoza meitenēm viņš tarkšķēja vienā gabalā,.. bet, ar Viju runājot, katrs vārds ķērās un pinās tā, ka teikums reizēm palika bez beigām.
Stabili vārdu savienojumiValoda ķeras.
Stabili vārdu savienojumiAukstums (arī sals) ķeras pie kauliem. Ķerties (arī ķert) pie rīkles (retāk dziesmas).
Avoti: 4. sējums