Paplašinātā meklēšana
Meklējam ķerties.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (31):
- Ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas)
- Ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda
- Ķerties (arī ķert) pie rīkles (arī dziesmas)
- Ķerties (arī ķert) pie rīkles (retāk dziesmas)
- Ķerties (kam) klāt
- Ķerties (riteņa) spieķos, arī ķerties riteņos
- Ķerties ap kaklu
- Ķerties ap kaklu
- Ķerties apkārt
- Ķerties apkārt
- Ķerties matos (arī cekulā)
- Ķerties matos (arī cekulā)
- Ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa
- Ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa
- Ķerties pie goda
- Ķerties pie ieročiem
- Ķerties pie ieročiem
- Ķerties pie lietas
- Ķerties pie lietās
- Ķerties pie naža
- Ķerties pie naža
- Ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa
- Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas sar.)
- Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas)
- Ķerties riteņa spieķos, arī ķerties riteņos
- Ķerties riteņa spieķos, arī ķerties riteņos
- Ķerties vērsim pie ragiem
- Ķerties vērsim pie ragiem
- Ķerties vērsim pie ragiem
- Likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla)
- Stāties (arī ķerties) pie darba
Atrasts skaidrojumos (46):
- (Ie)krist čuprā (Ie)ķerties matos, skaustā.
- aizmesties Aizķerties (1).
- uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
- dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
- apķert Apķerties (2).
- uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- iekrampēties Cieši ieķerties.
- piekrampēties Cieši pieķerties.
- iekosties Cieši satvert (ar zobiem). Ieķerties (ar zobiem).
- Atbraucīt (arī atrotīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba.
- Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba.
- Atrotīt (arī atbraucīt, atlocīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba.
- Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) Dedzīgi ķerties pie darba. Dedzīgi strādāt, darboties.
- Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) Dedzīgi ķerties pie darba. Dedzīgi strādāt, darboties.
- ieklupt Ieķerties ar roku (kur iekšā). Strauji ievirzīt, piemēram, roku (kur iekšā).
- saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām). Pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu).
- ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu.
- iekārties Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- ielipt Līpot ieķerties (kur iekšā).
- iecirsties Ļoti cieši ieķerties (kur iekšā) - par rokām, pirkstiem. Ļoti cieši ieķerties (kur iekšā ar rokām, pirkstiem).
- ieķerties Ļoti pieķerties (piemēram, īpašumam).
- piekosties Ļoti pieķerties (piemēram, kādam cilvēkam).
- krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam) - par cilvēkiem. Uzbrūkot strauji ķerties (kādam, piemēram, drēbēs) - par cilvēkiem.
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- aiztikt Paņemt (ko), ķerties (pie kā), lai izlietotu.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju). Pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- Iekārties (kādam) elkonī Pieķerties (kādam) pie elkoņa un spēcīgi atbalstīties uz tā.
- iekārties Pieķerties (pie kā) tā, ka paliek karājoties.
- pietverties Pieturēties. Arī pieķerties.
- pakārties Refl. --> pakārt (1). Tikt pakārtam. Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- uzkārties Refl. --> uzkārt. Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- iepīties Refl.--> iepīt (1). Sapīties, ieķerties (kur).
- iemīļot Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam). Iemīlēt (2).
- iemīlēt Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu). Pieķerties (kādam).
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā), labprāt nodarboties (ar ko). Pieķerties (kam).
- iemīlēt Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā). Pieķerties (kam).
- samīlēties Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā). Sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
- apķerties Saķerties (visapkārt), aplipt.
- ietverties Satverot (ko), turēties. Ieķerties.
- pieķere Sīks izcilnis, arī plaisa, kur iespējams pieķerties, kāpjot kalnā.
- sakrampēties Stingri saķerties (rokās, elkoņos).
- iekrist Uzbrūkot strauji ieķerties (kādam, piemēram, drēbēs, matos).
- sakrist Uzbrūkot strauji saķerties (par cilvēkiem).
- sapīties Viļoties, tinoties u. tml., ieķerties (kur), apkļauties (ap ko).
- ieķerties Virzoties (kam pāri, garām u. tml.), pieķerties, iesprūst (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
ķerties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV