Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzķerties
uzķerties -ķēros, -ķeries, -ķeras, pag. -ķēros; refl.
1.Satverot zvejas rīka āķi, uzdurties (uz tā) – parasti par zivīm.
Piemēri«Kur palicis pludiņš?» Kalnarājs apjucis un satraukts raugās ūdenī. «Uzķērusies!» Krietnas piecas minūtes Kalnarājs cīkstējās, kamēr krastā izvēlās sparīgs sapals.
  • «Kur palicis pludiņš?» Kalnarājs apjucis un satraukts raugās ūdenī. «Uzķērusies!» Krietnas piecas minūtes Kalnarājs cīkstējās, kamēr krastā izvēlās sparīgs sapals.
  • ..[rudenī] zivis, dodoties uz dziļumiem, ir uzbarojušās un tādēļ arī spēcīgākas un, uzķērušās uz āķa, izrāda lielāku pretestību.
  • ..kolīdz saņēmu vardi saujā, āķis no mutes izslīdēja brīvi un viegli. Neticami, viņa nemaz nebija uzķērusies, viņa āķi bija tikai turējusi mutē.
1.1.pārn.; sar. Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
Piemēri..viņš taču laikam iedomājas, ka mēs uzķersimies? Sāksim iet un šim stāstīt savas izdarības? Sak, lūdzu, skolotāj, es šodien taisos no vingrošanas laisties!
  • ..viņš taču laikam iedomājas, ka mēs uzķersimies? Sāksim iet un šim stāstīt savas izdarības? Sak, lūdzu, skolotāj, es šodien taisos no vingrošanas laisties!
  • Pastmarku viltotāji.. protot diezgan veiksmīgi izgatavot gan aploksnes no nodzeltējuša papīra, gan pašas pastmarkas. Gadoties, ka tūristi vai lētticīgi kolekcionāri uzķeroties.
1.2.Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
PiemēriEs [makšķerējot] arī jūtu, kad kāds vecs stiebrs vai zāle uzķeras uz velces žuburiem..
  • Es [makšķerējot] arī jūtu, kad kāds vecs stiebrs vai zāle uzķeras uz velces žuburiem..
  • Krāces Gaujā ir apmēram tādas pašas kā Ventā - katrā no šīm upēm es [braucot ar laivu] uzķēros uz akmeņiem vienu reizi.
Stabili vārdu savienojumiUzķerties uz āķa (arī makšķeres).
Avoti: 8. sējums