iekrist
iekrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu; intrans.
1.Krītot ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIekrist bezdibenī.
- Iekrist bezdibenī.
- Iekrist atmuguriski bedrē.
- Iekrist pa lūku kūtī.
- Zālē iekritis ābols.
- Pašai akai šotēvs bija uztaisījis dēļu vāku, jo vai tad nebija dzirdēts, ka bērns, atstāts bez uzraudzības, iekrīt akā.
- Tā kā bulta, spraigs, Andris lec un iekrīt sniegā.
- Annele.. skrēja, skrēja, iekrita atmatas zālē kā mātes klēpī.
2.sar. Strauji ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriLielie iekrita upē tikai reizi dienā, parasti tūlīt pēc pārnākšanas no lauka.
- Lielie iekrita upē tikai reizi dienā, parasti tūlīt pēc pārnākšanas no lauka.
- ..Krančelis kā krišus iekrita ganāmpulkā, plēsdams rēja.
- ..krusttēvs.., pastalas noāvis, iekrīt gultā... Krustmāte sagulda arī mazos bērnus kur kuro un pati iekrīt krusttēvam līdzās.
2.1.pārn. Iesākt spēcīgi pūst (kur iekšā) – par vēju.
PiemēriVējš iekrīt kokos un tad ilgi kā vilks gaudo zaros.
- Vējš iekrīt kokos un tad ilgi kā vilks gaudo zaros.
- Burās iekrita priecīgs Daugavas Vējš..
3.sar. Uzbrūkot strauji ieķerties (kādam, piemēram, drēbēs, matos).
PiemēriIlgāk Maksis vairs nespēja valdīties, iekrita Veidem krūtīs, sāka to purināt.
- Ilgāk Maksis vairs nespēja valdīties, iekrita Veidem krūtīs, sāka to purināt.
- Brālim es reiz pat matos iekritu, kad tas, uz satikšanos iedams, priekš savējās bija nolauzis vienu [ceriņu] zaru.
- Rējiens bija tāds savāds, it kā suns gatavotos kādam iekrist lielos.
4.sar. Pēkšņi nonākt (nevēlamā stāvoklī).
PiemēriIekrist nelaimē.
- Iekrist nelaimē.
- Iekrist nepatikšanās.
- Cita sieviete varbūt sen būtu jau pazudusi un iekritusi izmisumā.
- Bet te starp šiem bezgožiem velti runāt, pats var vēl iekrist dziļākā kaunā.
- ..Gijo [īpašnieks] iekrita parādos..
- Kas par balli! Pilnai spēkā! Māja dūc kā bišu spiets. Tādā trakumā var ātri Iekrist grēkā.
4.1.Strauji nonākt (kādā fizioloģiskā stāvoklī, parasti miegā, nesamaņa).
PiemēriIekrist snaudā.
- Iekrist snaudā.
- Mare pēc garā darba iekritusi pirmajā miegā..
- Sāpju murgos sakodis zobus, viņš atkal iekrita nesamaņā.
- Vakarā krustmāte Iza par jaunu iekrita karsonī.
5.sar. Pēkšņi iesākt runāt, pārtraucot citu runātāja.
Piemēri«Es lasīšu to grāmatu,» Annele nobijusies iekrita starpā..
- «Es lasīšu to grāmatu,» Annele nobijusies iekrita starpā..
- «Kas strādā, tas tur badā nenomirs.» - «Pareizi gan,» valodā iekrita Olga, kas bija nemanot pienākusi.
- «Es jau ar noskatos,» iekrita starpā otra balss - pazema, it kā aizsmakusi.
6.parasti 3. pers. Novājējot ievirzīties uz iekšu (piemēram, par seju, tās daļām).
PiemēriIekritusi seja.
- Iekritusi seja.
- Acis iekritušas.
- Vaigi iekrīt no vispārēja vājuma, zobu trūkuma..
- sal. Viņa ķermenis labi iededzis, stiegrs, bet krūtis tādas kā iekritušas.
7.Tikt pieķertam, notvertam.
PiemēriBez reģistrēšanās un dokumentiem tu tā kā tā nenodzīvosi... Iekritīsi un iegāzīsi citus.
- Bez reģistrēšanās un dokumentiem tu tā kā tā nenodzīvosi... Iekritīsi un iegāzīsi citus.
- Iekritis viņš par nieka lietu un jaunāko biedru neuzmanības pēc.
- Daudzi bija iekrituši. Pusmūža sievieti Rūdi bija arestējuši to pašu vakaru pēc sapulces.
8.sar. Pazust.
PiemēriKur viņš tik ilgi iekritis, man šķita - jau nez cik ilgi prom.
- Kur viņš tik ilgi iekritis, man šķita - jau nez cik ilgi prom.
9.parasti 3. pers.; sar. Sagadīties, gadīties.
PiemēriMeteņu nedēļā iekrīt vairākas svinamdienas.
- Meteņu nedēļā iekrīt vairākas svinamdienas.
- ..Dārtei ganu svētdiena, un atkal Jurim iekrīt uz to pusi darīšanas..
- Kristam iekrita palikt nomodā līdz saulei.
Stabili vārdu savienojumiIekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās).
- Iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) — Nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- Iekrist (arī iešauties, ieskriet) galvā (arī prātā) — Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- Iekrist (kāda) nagos idioma — vienk. Pēkšņi nonākt kāda varā.
- Iekrist acīs — sar. Pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- Iekrist kā akā (arī ūdenī, ugunī, zemē) — Pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
- Iekrist klēpī (arī rokās) — Tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
Avoti: 3. sējums