iekrist
iekrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu; intrans.
1.Krītot ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIekrist bezdibenī.
2.sar. Strauji ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriLielie iekrita upē tikai reizi dienā, parasti tūlīt pēc pārnākšanas no lauka.
2.1.pārn. Iesākt spēcīgi pūst (kur iekšā) — par vēju.
PiemēriVējš iekrīt kokos un tad ilgi kā vilks gaudo zaros.
3.sar. Uzbrūkot strauji ieķerties (kādam, piemēram, drēbēs, matos).
PiemēriIlgāk Maksis vairs nespēja valdīties, iekrita Veidem krūtīs, sāka to purināt.
4.sar. Pēkšņi nonākt (nevēlamā stāvoklī).
PiemēriIekrist nelaimē.
4.1.Strauji nonākt (kādā fizioloģiskā stāvoklī, parasti miegā, nesamaņa).
PiemēriIekrist snaudā.
5.sar. Pēkšņi iesākt runāt, pārtraucot citu runātāja.
Piemēri«Es lasīšu to grāmatu,» Annele nobijusies iekrita starpā..
6.parasti 3. pers. Novājējot ievirzīties uz iekšu (piemēram, par seju, tās daļām).
PiemēriIekritusi seja.
7.Tikt pieķertam, notvertam.
PiemēriBez reģistrēšanās un dokumentiem tu tā kā tā nenodzīvosi... Iekritīsi un iegāzīsi citus.
9.parasti 3. pers.; sar. Sagadīties, gadīties.
PiemēriMeteņu nedēļā iekrīt vairākas svinamdienas.
Stabili vārdu savienojumiIekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās).
Avoti: 3. sējums