uzklupt
uzklupt -klūpu, -klūpi, -klūp, pag. -klupu; intrans.
1.sar. Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt. Uzbrukt (1).
PiemēriVija uzklupa Ģirtam un sažņaudza viņu savās rokās ar visu milzīgās dzīvotgribas spēku.
- Vija uzklupa Ģirtam un sažņaudza viņu savās rokās ar visu milzīgās dzīvotgribas spēku.
- Te Buņģis atspērās, savilka pieri grumbās, saknieba lūpas un kā tīģeris uzklupa Cibiņam [skolas biedram].
- Mēs, uzklupuši viens otram, vāļājamies pa dejas grīdu. Kā no viņpasaules dzirdu saucienus: «Kautiņš, kautiņš...»
- Kad viņš.. universālveikalā pie kases izvilka maku, viņam no aizmugures uzklupa vairāki vīri. Vienu mirkli viņš pat domāja, ka notiek visparastākā laupīšana.
1.1.pārn. Paust, parasti asu, naidīgu, kritiku, nosodījumu.
Piemēri«Apturi zirdziņu un iedod viņam ēst,» tēva māsa uzklupa tēvam. «Velc tu arklu ar tukšu vēderu, tad tu sapratīsi, ko nozīmē strādāt.»
- «Apturi zirdziņu un iedod viņam ēst,» tēva māsa uzklupa tēvam. «Velc tu arklu ar tukšu vēderu, tad tu sapratīsi, ko nozīmē strādāt.»
- Rita kļuvusi greizsirdīga, līdzko deja beigusies, viņa uzklūp brālim kā vanags. «Var būt, ka tu pagodināsi arī mani? Inesei jau būs zoles cauras!»
- «Bet kapteinim jūs uzklupāt nevietā. Vai tad jūs neredzat, cik viņš tagad apjucis? Viņš taču neko nezināja, viņš vienīgais neko nesaprata...»
1.2.pārn. Pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.).
PiemēriMežā viņiem uzklupa nakts. Melna kā kraukļu māte..
- Mežā viņiem uzklupa nakts. Melna kā kraukļu māte..
1.3.pārn. Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
PiemēriNovecojis, izdilis, nomērējis - ne pazīt! Slimojis vai? Atkal kāda nediena un sodība uzklupuši?...
- Novecojis, izdilis, nomērējis - ne pazīt! Slimojis vai? Atkal kāda nediena un sodība uzklupuši?...
- «Ja tagad mums, Juhan, jāliekas ar degunu pret vilni, tad... mūsu apstākļos [jūrā] lielāka neraža vairs nevar uzklupt.»
1.4.pārn. Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
PiemēriBijušais atnāk mūsu atcerēs, nomoda sapņos; drūmos murgos tas uzklūp dziļā nakts stundā..
- Bijušais atnāk mūsu atcerēs, nomoda sapņos; drūmos murgos tas uzklūp dziļā nakts stundā..
2.parasti 3. pers. Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
PiemēriKaķis uzklupa pelei.
- Kaķis uzklupa pelei.
- ..mājās viņai piekodināts neiet vienai, jo ceļā var uzklupt suns.
- Gorilla, kaut arī liels un masīvs, spēja uzklupt zibenīgi, bet gandrīz nekad neuzbruka tam, kurš bez bailēm stājās viņam pretī.
- Reiz pat Mačis [vārna], pār lauku laizdamies, pamanīja mazu zaķīti, uzklupa tam un noknāba; daļu apēda uz vietas pats un daļu pārnesa vārnēniem.
- ..bites saniknotas un satrauktas spindz pa lauku, uzklupdamas zirgiem un cilvēkiem.
3.sar. Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) – par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
PiemēriIzsalkums pārvarēja kautrību... Roberts kāri uzklupa ēdamajam, lēni drupināja maizi, kas šķita visgaršīgākais ēdiens pasaulē.
- Izsalkums pārvarēja kautrību... Roberts kāri uzklupa ēdamajam, lēni drupināja maizi, kas šķita visgaršīgākais ēdiens pasaulē.
- ..strādnieki vēl nāca, pētīja ēdienu sarakstus un, kāri uzklupuši kūpošajiem šķīvjiem, tos ar steigu tukšoja.
- ..ceļmalā pagadījās āboliņa atāls. Palaidām virsū savu ganību [ganāmās aitas], kas kā izbadējusies uzklupa rasainam atālam, plūcot pilnām mutēm.
Avoti: 8. sējums