Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzkniebt
uzkniebt -kniebju, -knieb, -kniebj, pag. -kniebu.
1.trans. Uzspiest (piemēram, pensneju, spīles) virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzkniebis brilles uz deguna.
2.parasti 3. pers.; intrans. Iesākt sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.). Īsu brīdi sāpīgi kairināt.
PiemēriTogad bija tāda pati agra un stingra ziema kā šogad, tikai sals uzknieba vēl niknāk - pāri divdesmit grādiem.
Avoti: 8. sējums