uzkliedziens
uzkliedziens -a, v.
Vienreizēja paveikta darbība → uzkliegt1.
PiemēriMēs gandrīz vai visi - katrs savā laikā un veidā - esam piedzīvojuši arī ko citu: rupjus skolotāja uzkliedzienus, pārtverot sīku zīmīti..
- Mēs gandrīz vai visi - katrs savā laikā un veidā - esam piedzīvojuši arī ko citu: rupjus skolotāja uzkliedzienus, pārtverot sīku zīmīti..
- «Sēdiet, kā pieklājas!» pavisam negribot uzkliedziens Ķirškalnam iznāk skaļš un ass.
- Ja mātes neredz, no slīpā [kartupeļu kaudzes] sabēruma var lejup ripināties. Kad pamana, priekus pārtrauc uzkliedziens: «Kādas tās drēbes paliek!»
Avoti: 8. sējums