uzkleķēt
uzkleķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Uzvirzīt, parasti ar metienu, (kleķi, tā kārtu) virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzkleķēt vēl vienu kleķa kārtu sienai.
1.1.pārn.; sar. Nevīžīgi, nemākulīgi apmest (ko) ar ļāvu, arī uzkrāsot, uzziest u. tml.
PiemēriBrūk apmetums, lobās krāsa tāpēc, ka uzkleķēta uz nenotīrītiem dēļiem..
2.Izveidot (ko) no kleķa.
PiemēriNo lopu mēsliem un māliem [afrikāņi] uzkleķē zemas būdas bez logiem..
Avoti: 8. sējums