uzklāties
uzklāties -klājos, -klājies, -klājas, pag. -klājos
1.Refl. → uzklāt1. Tikt uzklātam.
PiemēriGaldauts uzklājies šķībi.
1.1.trans. Uzklāt sev (ko) virsū.
PiemēriViņa sev lakatu uzklājusies.
2.Refl. → uzklāt2. Tikt uzklātam.
PiemēriŠai procesā ļoti svarīgi panākt, lai metāla kārtiņa uz plēves uzklātos vienmērīgi.
Avoti: 8. sējums