uzklāt
uzklāt -klāju, -klāj, -klāj, pag. -klāju
1.trans. Klājot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
PiemēriDagmārai kļuva vēsi, uz stilbiem uzmetās zosāda. Pūlēns to pamanīja, novilka velveta jaku un uzklāja meitenes pleciem.
2.trans. Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu).
PiemēriTapetes nosedz apmetuma defektus, un tās samērā vienkārši uzklājamas.
2.1.Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
PiemēriLiesai augsnei uzklāj biezu kūdras slāni, uzved kaļķi..
3.intrans.; novec. Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
PiemēriPelēkais ieniķotais zirģelis knakstās, stumda ratus. Jānis iekaist, sarauj grožus, uzklāj ar pātagu..
Stabili vārdu savienojumiUzklāt (arī saklāt) gultu (arī guļasvietu, retāk vietu). Uzklāt (retāk saklāt) galdu.
Avoti: 8. sējums