uzkliegt
uzkliegt -kliedzu, -kliedz, -kliedz, pag. -kliedzu; trans.
1.Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, noraidījumu, pavēli).
Piemēri«Kādēļ jūs kliedzat! Kādēļ jūs neļaujat spēlēt!» pie viņiem pieskrējis, uzkliedza Bērzs.
- «Kādēļ jūs kliedzat! Kādēļ jūs neļaujat spēlēt!» pie viņiem pieskrējis, uzkliedza Bērzs.
- «Nē!» Beāte nikni uzkliedza man. Par ko viņa dusmojās?
- «Nu, tagad marš!» Krievēns beidzot, dusmīgs izlikdamies, sunim uzkliedza.
1.1.intrans.
PiemēriKādu sodu te, pirmajā līnijā, varēja grēciniekam piemērot? Uzkliedza, sadrāza - un viss. Kareivim no tādas nepiktas uzkliegšanas ne silts, ne auksts..
- Kādu sodu te, pirmajā līnijā, varēja grēciniekam piemērot? Uzkliedza, sadrāza - un viss. Kareivim no tādas nepiktas uzkliegšanas ne silts, ne auksts..
2.Skaļā balsī ko sakot, kliedzot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
Piemēri«Labrīt, onkul! Vai sievieši uzkliedza gan no miega? Bet nu jau diezgan ir gulēts.»
- «Labrīt, onkul! Vai sievieši uzkliedza gan no miega? Bet nu jau diezgan ir gulēts.»
- Uzkliegt otru no miega.
Avoti: 8. sējums