apķerties

apķerties -ķēros, -ķeries, -ķeras, pag. -ķēros; refl.

1.Apņemt, aptvert (ar rokām).

PiemēriApķerties ap koku.

Apķerties ap koku.
Viņa apķērās dēlam ap kaklu un pieplaka tam..
Māte vairs nenoturējās [pārdodot govi], apķērās govij ap kaklu, piespieda seju pie viņas galvas un sāka šņukstēt.

1.1.sar. Apskauties, apkampties.

PiemēriRoberts izlēca no ierakuma un paskrēja viņam [atbraukušajam komandierim] pretī. Abi apķērās, saskūpstījās..

Roberts izlēca no ierakuma un paskrēja viņam [atbraukušajam komandierim] pretī. Abi apķērās, saskūpstījās..

1.2.Saķerties (visapkārt), aplipt.

PiemēriSpilvendrāna apķērusies ar spalvām.

2.sar. Attapties, saprast, apjēgt.

PiemēriPar vēlu apķerties, kas darāms.

Par vēlu apķerties, kas darāms.
Viņš saķēra manu roku, lai to spiestu, bet laikam apķērās, ka es vēl slima un vārīga, un palaida.
Gusts jau pavēra muti, lai pateiktu, ka viņš vakar tēvam atklājis noslēpumu.. bet laikā apķērās, ka nedrīkst pat vistuvākajam draugam stāstīt kaut ko..
Vecums pielien kā zaglis, vienu dienu tikai apķēries, ka garozu vairs nevari saēst..

Avoti: 1. sējums