apķīlāt
apķīlāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Paņemt (ko) par ķīlu.
PiemēriOskars paredzēja, ka bez sekām šis nedarbs [stacijas bufetē] nepaliks. Labi, ka dabūja aizbraukt ar vadiem, citādi tos varēja apķīlāt, un par zveju tad nebūtu ko domāt.
- Oskars paredzēja, ka bez sekām šis nedarbs [stacijas bufetē] nepaliks. Labi, ka dabūja aizbraukt ar vadiem, citādi tos varēja apķīlāt, un par zveju tad nebūtu ko domāt.
1.1.Sodīt (cilvēku), paņemot (ko) par ķīlu.
PiemēriApķīlāt malu mednieku.
- Apķīlāt malu mednieku.
2.Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
PiemēriApķīlāt visu mantu.
- Apķīlāt visu mantu.
- Nodrošināt prasību, apķīlājot mantu.
- Ja vekseli laidīs protestā, ūtrupnieks būs klāt, apķīlās motoru un tīklus.
- Visu apķīlāja, visu pārdeva par parādiem.
Avoti: 1. sējums