Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apķept
apķept -ķepu, -ķep, -ķep, pag. -ķepu; intrans.; parasti divd. formā; apķepis
Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
PiemēriKājas apķep ar dubļiem.
Avoti: 1. sējums