apķept
apķept -ķepu, -ķep, -ķep, pag. -ķepu; intrans.; parasti divd. formā; apķepis
Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
PiemēriKājas apķep ar dubļiem.
- Kājas apķep ar dubļiem.
- .. visvairāk vaimanāja dārznieki, jo akmeņogļu dūmi bojājot viņu ābeles un puķes. Visi ziedu pumpuri apķepot kā ar piķi..
- ..ar krāsu apķepušos svārkos viņš izskatījās pavisam nožēlojams..
- ..[rītausmā] iznira nosniguši pakalni ar birzīm un sādžu mājam, slapja sniega apķepuši koki.
Avoti: 1. sējums