apķērīgs
apķērīgs -ais; s. -a, -ā
apķērīgi apst.
1.Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver. Tāds, kas ātri orientējas situācijā. Atjautīgs, attapīgs.
PiemēriApķērīgs cilvēks.
- Apķērīgs cilvēks.
- Visumā Juris bija saprātīgs un apķērīgs zēns. Viņa prāts ātri rada skaidrību daudzos sarežģītos jautājumos, kuros pat pieaugušais samulsa un prātoja: kā? un ko?
- ..brigadieris atļāva viņam [Rīgas zēnam] sēsties uz grābjamās mašīnas.. Rīdzinieks izrādījās apķērīgs: ātri vien iemanījās savākt sienu taisnos un līdzenos vālos.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriApķērīgs prāts.
- Apķērīgs prāts.
- Rīkoties apķērīgi.
Avoti: 1. sējums