Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apķert
apķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru; trans.
1.Strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt).
PiemēriKāds [kareivis], šķembas ķerts,.. pakrita, rokām apķerdams.. melnalkšņa stumbru.
  • Kāds [kareivis], šķembas ķerts,.. pakrita, rokām apķerdams.. melnalkšņa stumbru.
  • Dresētājs nogulstas zemē, un zilonis lēni kāpj viņam pāri. Tad apķer cilvēku ar snuķi, paceļ gaisā, pašūpo un saudzīgi noliek zemē.
1.1.sar. Apskaut, apkampt.
Piemēri«Karlīn!» Ansis priecīgi iesaucās.. «Tu man patīc,.. nevienas citas negribu.» Viņš viņu atkal cieti apķēra.
  • «Karlīn!» Ansis priecīgi iesaucās.. «Tu man patīc,.. nevienas citas negribu.» Viņš viņu atkal cieti apķēra.
  • Artūrs apķēra meiču abām rokām un pievilka sev klāt..
2.sar. Apķerties2.
PiemēriBeidzot tas tomēr apķēris, kas darāms..
  • Beidzot tas tomēr apķēris, kas darāms..
  • «Nemaz nerunājiet, jaunkundzi» Viņš [vedējs] vēl nevar un nevar apķert, ka Marija nu jau vairāk kā gadu nav jaunkundze.
  • Ātrs kustībās, kluss izdarībā, viņš mirklī apķēra, kam tīk glaimi..
3.reti Noķert, arī izķert (daudzus vai visus).
Piemēri..daudz mušu apķēra bezdelīgas: visu laiku viņas šaudījās starp zirgiem... viena muša pēc otras nozuda viņu platajās rīklītēs..
  • ..daudz mušu apķēra bezdelīgas: visu laiku viņas šaudījās starp zirgiem... viena muša pēc otras nozuda viņu platajās rīklītēs..
Avoti: 1. sējums