apķert
apķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru; trans.
1.Strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt).
PiemēriKāds [kareivis], šķembas ķerts,.. pakrita, rokām apķerdams.. melnalkšņa stumbru.
1.1.sar. Apskaut, apkampt.
Piemēri«Karlīn!» Ansis priecīgi iesaucās.. «Tu man patīc,.. nevienas citas negribu.» Viņš viņu atkal cieti apķēra.
3.reti Noķert, arī izķert (daudzus vai visus).
Piemēri..daudz mušu apķēra bezdelīgas: visu laiku viņas šaudījās starp zirgiem... viena muša pēc otras nozuda viņu platajās rīklītēs..
Avoti: 1. sējums