apķerties
apķerties -ķēros, -ķeries, -ķeras, pag. -ķēros; refl.
1.Apņemt, aptvert (ar rokām).
PiemēriApķerties ap koku.
1.1.sar. Apskauties, apkampties.
PiemēriRoberts izlēca no ierakuma un paskrēja viņam [atbraukušajam komandierim] pretī. Abi apķērās, saskūpstījās..
1.2.Saķerties (visapkārt), aplipt.
PiemēriSpilvendrāna apķērusies ar spalvām.
2.sar. Attapties, saprast, apjēgt.
PiemēriPar vēlu apķerties, kas darāms.
Avoti: 1. sējums