Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apķepēt
apķepēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; parasti divd. formā: apķepējis
1.parasti 3. pers.; intrans. Apķept.
PiemēriTrauks apķepējis ar mīklu.
  • Trauks apķepējis ar mīklu.
  • Bet tur stūrī bij tikai apķepējusi mēslu kaste.
  • Neviens nebrauca, ceļi mirka dubļos,.. cilvēki.. tīrīja rudenī apķepējušos pajūgus.
2.trans.; reti Apķepināt.
Avoti: 1. sējums