Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
samesties
samesties -metos, -meties, -metas, pag. -metos; refl.
1.Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Piemēri«.. mēs sametāmies ratos, apgriezām zirgu apkārt un kā negudras drāzām atpakaļ uz fermu.»
  • «.. mēs sametāmies ratos, apgriezām zirgu apkārt un kā negudras drāzām atpakaļ uz fermu.»
  • Mūsu ceļotāju bars ar saucieniem nobirst lejā no kraujas un sametas uz akmeņiem kā putni pēc lidojuma.
  • Ārā, sametušās uz stieplēm, dedzīgi savidžinājās bezdelīgas, jaunās kopā ar vecajām..
1.1.Strauji saķeroties, sasaistoties (kopā, citam ar citu), novietoties (kādā pozā).
PiemēriVīri [kautiņā] sametās kamolā un virpuļu virpuļiem aizripoja cauri vagonam.
  • Vīri [kautiņā] sametās kamolā un virpuļu virpuļiem aizripoja cauri vagonam.
1.2.Novietoties, apmesties (kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
PiemēriMūzika apklusa, un jaunais pāris atkal atgriezās nedejojušo viesu starpā, kas, pulciņos sametušies, dzīvi pārrunāja daudz un dažādas lietas.
  • Mūzika apklusa, un jaunais pāris atkal atgriezās nedejojušo viesu starpā, kas, pulciņos sametušies, dzīvi pārrunāja daudz un dažādas lietas.
1.3.Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
PiemēriTāda devīga daba pievilka te daudz iebūviešu. Mazmājnieku sametās līdz simtam pa visām piecu kungu robežām.
  • Tāda devīga daba pievilka te daudz iebūviešu. Mazmājnieku sametās līdz simtam pa visām piecu kungu robežām.
2.parasti 3. pers. Iestāties, parasti viscaur (parasti par krēslu, tumsu).
PiemēriAbi piecēlās un piegāja pie mazā galdiņa. Marta pasniedza Dzirkalim Zelmas ģīmetni. Tas piegāja pie loga aplūkot, jo pastarpām bij sametušies krietna krēsla.
  • Abi piecēlās un piegāja pie mazā galdiņa. Marta pasniedza Dzirkalim Zelmas ģīmetni. Tas piegāja pie loga aplūkot, jo pastarpām bij sametušies krietna krēsla.
  • «Cienīgtēv, ārā jau sametusies krietna tumsa. Kur jūs mūs naktī izguldināsiet?»
3.parasti 3. pers. Iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) – parasti par parādībām dabā.
PiemēriSameties pavisam tumšs.
  • Sameties pavisam tumšs.
  • Laiks pēkšņi sametās nejauks, pūta spēcīgs ziemeļu vējš, trenkdams sīkā miglā sakultu saltu lietu.
  • Gaiss bija sameties jūtami mitrs - vējš pūta no jūras puses un pieņēmās spēkā.
  • Pēc sniegputeņa nesametās vis silts laiks, kā to varēja sagaidīt, bet uznāca sals.
3.1.Iegūt (kādas īpašības), nonākt (kādā stāvoklī) – par ķermeni, tā daļām.
PiemēriMugura sametušies gluži slapja.
  • Mugura sametušies gluži slapja.
  • ..seja viņam [no uztraukuma] sametušies zilgana.
  • «Es nezinu,» viņa atbildēja un pasmaidīja vēl vairāk, kamēr viņas šaurais, nervozais deguns pašā galiņā sametās balts.
  • Un galu galā, kas nu tur liels, ja arī kādam deguns sametas auksts kā lāsteka un zils. Saberzē ar roku, un labs atkal.
3.2.Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī). Izraisīties, rasties (fizioloģiskam vai psihiskam stāvoklim).
PiemēriSametas auksti.
  • Sametas auksti.
  • Sametas nelabi.
  • Sametas garlaicīgi.
  • Sametas sevis žēl.
  • ..suņi gan tuvu, gan tālu kauc cits par citu tik žēli un gaudojoši, ka man, pat gultā guļot, bieži sametas bail.
  • ..vēlāk man sametās kauns, ka publiski biju tā izlielījusies un sasolījusi zilus brīnumus..
  • Saīdzis nācu atpakaļ. Pagalmā ieraudzīju Anriju. Man uzreiz sametās priecīgāks prāts.
  • Tik ātri viņi bija braukuši, ka Hortenzei pāra reizes bija sameties savādi ap dūšu..
4.parasti 3. pers. Izveidoties, rasties (par augiem, to daļām).
PiemēriNo šīs reizes viņš sāka pārrasties tikai pa vasaru viesos. Pārbrauc, kad ābelei sametušies jau mazi āboltēni..
  • No šīs reizes viņš sāka pārrasties tikai pa vasaru viesos. Pārbrauc, kad ābelei sametušies jau mazi āboltēni..
4.1.Saviesties (parasti par parazītiem).
PiemēriSausiņos sametušies tārpi, burkāni un kāļi tikko aizmetušies.
  • Sausiņos sametušies tārpi, burkāni un kāļi tikko aizmetušies.
4.2.Izraisīties (par vairākām, daudzām slimībām, traucējumiem organismā).
PiemēriŪdeņainas tulznas sametās plaukstās, pēc tam pārplīsa, asiņoja.
  • Ūdeņainas tulznas sametās plaukstās, pēc tam pārplīsa, asiņoja.
  • Ja lopam ir piens, kur lai viņš to liek? Saturēt nevar, iztek zemē. Sametas visādas tesmeņa kaites...
5.Saliekties, savilkties u. tml. (parasti nespēkā, sāpēs, bēdās).
PiemēriSamesties deviņos līkumos.
  • Samesties deviņos līkumos.
  • Pētera pleci bija nolīkuši vēl zemāk, gāja viņš vēl vairāk sameties uz priekšu nekā agrāk, acīs bija.. kaut kāda skumja izteiksme..
  • Bet Dzintars vilkās uz mājām.., sašķiebies un sameties no tukšās taras svara un bēdu smaguma..
  • Tālu pārredzams izmisīgais klajums, un pāri tam brien un brien balti stāvi. Viens kņupu sameties, sašautu roku pa zemi vilkdams..
  • Jaņuks redz, ka dzīvniekam ar skriešanu iet grūti... Pie katra soļa stirna tā dīvaini sametas uz pakaļējās kājas.
Stabili vārdu savienojumiSamesties kūkumā.
5.1.Pēkšņi izjust traucējumu kustībā. Pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) – par kājām.
PiemēriKad kājas saļodzījās vai sametās uz ielas bruģa un viņš gribēja apstāties, spēcīgs grūdiens mugurā viņu katrreiz mudināja tālāk.
  • Kad kājas saļodzījās vai sametās uz ielas bruģa un viņš gribēja apstāties, spēcīgs grūdiens mugurā viņu katrreiz mudināja tālāk.
5.2.Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
PiemēriAtkal kā ķirurga asistents..? Sākt ar āķu turēšanu, ja viņa rokas jau sen neapmulsa sametušos zarnu mudžeklī!
  • Atkal kā ķirurga asistents..? Sākt ar āķu turēšanu, ja viņa rokas jau sen neapmulsa sametušos zarnu mudžeklī!
  • Zarnām sameloties vai mezgliem veidojoties, sāpes var būt tik stipras, ka slimniekam iestājas šoks..
5.3.Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju). Pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
Piemēri..sprediķi [Smalko Anna] lasīja, nereiz nesarnezdamās..
  • ..sprediķi [Smalko Anna] lasīja, nereiz nesarnezdamās..
  • Gribu teikt, lai viņš piesargās, bet vārdi mutē sametas, un es kaut ko nesaprotamu nomurminu.
  • ..ārstu konferencē runādams, Lēlis, nejauši uzmetis.. skatienu Ritumam, ieraudzīja viņa stingrajās acīs tādu ironiju, ka viņam sametās teikums.
6.parasti 3. pers. Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties pret ko u. tml.) – piemēram, par transportlīdzekli.
PiemēriPa ceļam uz aerodromu.. bezmaz sadūrāmies ar pretim skrejošu mersedesu, kas pagriezienā negaidīti sametās.
  • Pa ceļam uz aerodromu.. bezmaz sadūrāmies ar pretim skrejošu mersedesu, kas pagriezienā negaidīti sametās.
  • Spēcīgs atgrūdiens, rāviens un... tūdaļ arī neveiksme. Sametas slēpe, izjūk ritms, zaudētas sekundes desmitdaļas.
  • pārn. ..pirmais saules stars slīd pa grīdu un sameties atdzirkstī zemē nomesta spoža āmura pierē...
6.1.Samudžināties, samezgloties (piemēram, par auklu, dziju).
PiemēriDzija sametusies vienos mezglos.
  • Dzija sametusies vienos mezglos.
  • Pie zirgu neganti apgrauztas slitas vēl stāvēja bēris ar ratiem, un sieviete.. piņķēja vaļā sametušos grožus.
  • Aizķērušos āķus un sametušos auklu forelists arvien cenšas atbrīvot un atšķetināt.
  • pārn. Jā - cilvēka dzīves pavediens jau kādreiz tā samezglojas, tā sametas. Tu mēģini atmudžināt, paknibināt, bet tas sametas un saspurojas vēl vairāk.
  • pārn. Sniegs gurkst zem kājām, ceļi sametas mudžeklī, atkal atšķetinās un ritinās tālāk..
Stabili vārdu savienojumiSamesties (arī saiet) grīstē.
6.2.Rasties bojājumam (mehānismā, ierīcē).
PiemēriVai arī tur bija kaut kas sameties, netrūcis vai pārlūzis un jahta vēja varā tagad traucās pretim bojā ejai?
  • Vai arī tur bija kaut kas sameties, netrūcis vai pārlūzis un jahta vēja varā tagad traucās pretim bojā ejai?
  • Vienīgi izsējas iekārtā kaut kas bija sameties, un atslēdznieki solīja pa dienu salabot.
6.3.Deformēties (parasti par kokmateriāliem).
PiemēriErnis.. šķendējās, ka brusas ir greizi sametušās, tāpēc grūti būs margas izgatavot..
  • Ernis.. šķendējās, ka brusas ir greizi sametušās, tāpēc grūti būs margas izgatavot..
  • Koksne dažādos virzienos saraujas nevienādi un var samesties... visvairāk sametīsies tie dēļi, kas izzāģēti tālāk no koka serdes.
6.4.pārn. Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā). Tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
PiemēriKārlis: Valērijs redz visu, gan to, ko pats dara, gan citam ja kur kas sametas, un ir klāt bez saukšanas..
  • Kārlis: Valērijs redz visu, gan to, ko pats dara, gan citam ja kur kas sametas, un ir klāt bez saukšanas..
  • Viņš izvaicāja Ievu par lekcijām, pārbaudīja, cik viņa zina. Ja kaut kas sametās, izskaidroja pamatīgi un sīki.
  • Dažs labi ievadīts pasākums tagad varbūt sametīsies [pēc fizkultūras skolotāja neveiksmes], šis tas būs jāatliek uz vēlāku laiku.
7.sar. Piedzerties.
Piemēri«Un ja nu viņš cauru nakti ir dzēris? Un ja nu viņš ir sameties tā, ka grib noskaidrot attiecības?»
  • «Un ja nu viņš cauru nakti ir dzēris? Un ja nu viņš ir sameties tā, ka grib noskaidrot attiecības?»
  • «Aizej uz kādu klubiņu padancot, bet čaļi [puiši] sametušies, palaiž rokas, grābstās..»
  • sal. Un nav ko prašņāt un pētīt, Kālab man tāds saulainums vaigā. Kad rudens samests ir klētī, Tad pats tu kā sameties Staigā.
Stabili vārdu savienojumiSamesties (ar) acīm. Samesties (arī mesties, kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu.
Avoti: 7-1. sējums