samezglojums
samezglojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → samezglot.
PiemēriAuklas samezglojums.
1.1.Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā).
PiemēriSižeta samezglojuma pamatā [lugā] ir pārpratums.
1.2.pārn. Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums. Sarežģījums (dzīvē, attiecībās).
PiemēriViņai patīk, ka cilvēks atzīst savu vainu, bet nepatīk, ka šī atzīšana jau izskatās pēc paraduma, pēc ierasta paņēmiena, ar ko var izlīdzināt samezglojumus un izkļūt no nepatikšanām.
Avoti: 7-1. sējums