samežģīties
samežģīties parasti 3. pers., -ījas, pag. -ījās; refl.
1.Refl. → samežģīt1.
PiemēriKāja samežģījusies.
- Kāja samežģījusies.
- sal. «.. man galva tāda kā samežģījusies, skrakšķ un čīkst, un, lai ko sāku domāt, viss atgriežas vienā vietā.»
1.1.pārn. Kļūt neritmiskam, nevienādam (par soļiem).
PiemēriGājējam samežģījas soļi.
- Gājējam samežģījas soļi.
2.Samudžināties (par diegu, auklu u. tml.).
PiemēriDiegi samežģījušies.
- Diegi samežģījušies.
- pārn. «.. pēkšņi no zemes līdz mākoņiem uzšalca melns naftas fontāns.» - «Jūs taču sākāt stāstīt par žņaudzējčūsku,» Nataša pārtrauca mana drauga samežģījušās fantāzijas pavedienu.
2.1.pārn. Sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām); arī kļūt, parasti ļoti, neskaidram, juceklīgam (piemēram, par domām).
Piemēri«Tu nemaz iedomāties nevari, mīļo Jāzep, kā dzīve kādreiz var samežģīties.»
- «Tu nemaz iedomāties nevari, mīļo Jāzep, kā dzīve kādreiz var samežģīties.»
Avoti: 7-1. sējums