Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
samīcīties
samīcīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Refl. → samīcīt1. Tikt samīcītam.
PiemēriMīkla labi samīcījusies.
  • Mīkla labi samīcījusies.
2.sar. Saspaidīties, arī saburzīties.
Piemēri«Grūti izvadāt gleznas uz Rīgu un atpakaļ. Un, ja vēl gadās, ka kāda noklīst vai samīcās, tad pārdzīvojumi vien tiek.»
  • «Grūti izvadāt gleznas uz Rīgu un atpakaļ. Un, ja vēl gadās, ka kāda noklīst vai samīcās, tad pārdzīvojumi vien tiek.»
Avoti: 7-1. sējums