Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
samesties
samesties -metos, -meties, -metas, pag. -metos; refl.
1.Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Piemēri«.. mēs sametāmies ratos, apgriezām zirgu apkārt un kā negudras drāzām atpakaļ uz fermu.»
1.1.Strauji saķeroties, sasaistoties (kopā, citam ar citu), novietoties (kādā pozā).
PiemēriVīri [kautiņā] sametās kamolā un virpuļu virpuļiem aizripoja cauri vagonam.
1.2.Novietoties, apmesties (kādā kopumā) — par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
PiemēriMūzika apklusa, un jaunais pāris atkal atgriezās nedejojušo viesu starpā, kas, pulciņos sametušies, dzīvi pārrunāja daudz un dažādas lietas.
1.3.Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
PiemēriTāda devīga daba pievilka te daudz iebūviešu. Mazmājnieku sametās līdz simtam pa visām piecu kungu robežām.
2.parasti 3. pers. Iestāties, parasti viscaur (parasti par krēslu, tumsu).
PiemēriAbi piecēlās un piegāja pie mazā galdiņa. Marta pasniedza Dzirkalim Zelmas ģīmetni. Tas piegāja pie loga aplūkot, jo pastarpām bij sametušies krietna krēsla.
3.parasti 3. pers. Iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) — parasti par parādībām dabā.
PiemēriSameties pavisam tumšs.
3.1.Iegūt (kādas īpašības), nonākt (kādā stāvoklī) — par ķermeni, tā daļām.
PiemēriMugura sametušies gluži slapja.
3.2.Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī). Izraisīties, rasties (fizioloģiskam vai psihiskam stāvoklim).
PiemēriSametas auksti.
4.parasti 3. pers. Izveidoties, rasties (par augiem, to daļām).
PiemēriNo šīs reizes viņš sāka pārrasties tikai pa vasaru viesos. Pārbrauc, kad ābelei sametušies jau mazi āboltēni..
4.1.Saviesties (parasti par parazītiem).
PiemēriSausiņos sametušies tārpi, burkāni un kāļi tikko aizmetušies.
4.2.Izraisīties (par vairākām, daudzām slimībām, traucējumiem organismā).
PiemēriŪdeņainas tulznas sametās plaukstās, pēc tam pārplīsa, asiņoja.
5.Saliekties, savilkties u. tml. (parasti nespēkā, sāpēs, bēdās).
PiemēriSamesties deviņos līkumos.
Stabili vārdu savienojumiSamesties kūkumā.
5.1.Pēkšņi izjust traucējumu kustībā. Pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) — par kājām.
PiemēriKad kājas saļodzījās vai sametās uz ielas bruģa un viņš gribēja apstāties, spēcīgs grūdiens mugurā viņu katrreiz mudināja tālāk.
5.2.Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
PiemēriAtkal kā ķirurga asistents..? Sākt ar āķu turēšanu, ja viņa rokas jau sen neapmulsa sametušos zarnu mudžeklī!
5.3.Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju). Pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
Piemēri..sprediķi [Smalko Anna] lasīja, nereiz nesarnezdamās..
6.parasti 3. pers. Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties pret ko u. tml.) — piemēram, par transportlīdzekli.
PiemēriPa ceļam uz aerodromu.. bezmaz sadūrāmies ar pretim skrejošu mersedesu, kas pagriezienā negaidīti sametās.
6.1.Samudžināties, samezgloties (piemēram, par auklu, dziju).
PiemēriDzija sametusies vienos mezglos.
Stabili vārdu savienojumiSamesties (arī saiet) grīstē.
6.2.Rasties bojājumam (mehānismā, ierīcē).
PiemēriVai arī tur bija kaut kas sameties, netrūcis vai pārlūzis un jahta vēja varā tagad traucās pretim bojā ejai?
6.3.Deformēties (parasti par kokmateriāliem).
PiemēriErnis.. šķendējās, ka brusas ir greizi sametušās, tāpēc grūti būs margas izgatavot..
6.4.pārn. Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā). Tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
PiemēriKārlis: Valērijs redz visu, gan to, ko pats dara, gan citam ja kur kas sametas, un ir klāt bez saukšanas..
7.sar. Piedzerties.
Piemēri«Un ja nu viņš cauru nakti ir dzēris? Un ja nu viņš ir sameties tā, ka grib noskaidrot attiecības?»
Stabili vārdu savienojumiSamesties (ar) acīm. Samesties (arī mesties, kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu.
Avoti: 7-1. sējums