samest
samest -metu, -met, -met, pag. -metu
1.trans. Metot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sasviest (1).
PiemēriSamest sniegu kaudzē.
1.1.Metot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.).
PiemēriTur stāvēja stirnu barošanai samesta kaudzīte.
1.2.Nekārtīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriKad vilciens sāka kustēties, brālis nometās uz mūsu pagaidām šā tā samestajiem mantu saiņiem..
1.3.Strauji savienot, arī strauji novietot (kādā stāvoklī, piemēram, apģērba daļas).
PiemēriAija samet halātiņa stūrus, bēg ārā no [ārsta] kabineta.
2.trans. Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem); arī saziedot.
Piemēri..skolnieki [svētku dāvanām] paši bija sametuši naudu.
2.1.intrans.
PiemēriIlga pēkšņi atceras, ka nākamajā dienā pēc Oskara bērēm.. Indēns ņēmās gari prātot, cik ļoti viss kolektīvs atbalstījis viņu grūtā dzīves brīdī, sametis vainagam..
2.2.Iedot naudu, lai (ko) iegādātos (par vairākiem, daudziem).
PiemēriStelles dabūjām tāpat no tantēm, vienas sametām un nopirkām.
3.trans. Ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
PiemēriSamest augumu uz priekšu.
Stabili vārdu savienojumiSamest kūkumu.
4.trans. Ar strauju kustību izveidot (mezglu, cilpu u. tml.). Ar strauju kustību sasiet (mezglā, cilpā).
Piemēri..viņš.. sameta lielā mezglā krasu zaudējušo kaklautu..
5.intrans.; sar. Sadzerties alkoholisku dzērienu.
PiemēriAlus, nogulējies brangi, iedzerot tomēr mīksts. Sameta vīri pamatīgi, lielīdami, ka tīri bail.
6.trans.; apv. Sapogāt.
Piemēri«Vai tu nesāksi vēl prasīt, lai Vilis tevi lutina tāpat kā Arturs, lai samet botēm pogas, atver durvis, it kā tev pašai roku nebūtu?»
Avoti: 7-1. sējums