samērojamība
samērojamība -as, s.; parasti vsk.
1.mat. Vispārināta īpašība → samērojams2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNogriežņu garumu samērojamība.
- Nogriežņu garumu samērojamība.
- Ātrumu samērojamība.
2.Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) samērot3.
PiemēriJēga parādās, atklājas tad, ja atrodam samērojamību starp sevi un lietu, notikumu, pasauli. Dzīvot nozīmē pārdzīvot: sevi pasaulē un pasauli sevī.
- Jēga parādās, atklājas tad, ja atrodam samērojamību starp sevi un lietu, notikumu, pasauli. Dzīvot nozīmē pārdzīvot: sevi pasaulē un pasauli sevī.
- Samērojamības mērķis ir.. atklāt talanta savdabību pasaules mākslinieciskās izzināšanas procesā.
Avoti: 7-1. sējums