aiztikt2
aiztikt -tieku, -tiec, -tiek, pag. -tiku; trans.
1.Pieskarties, piedurties (parasti ar rokām). Aizskart.
PiemēriLate patlaban grūda no kūtsvirsus [kūtsaugšas] salmus pakaisām [pakaišiem], kad puisis aiztika viņas plecus. Meita stipri satrūkās.
1.1.Paņemt (ko), ķerties (pie kā), lai izlietotu.
PiemēriNauda nebija aiztikta.
2.Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu. Aizskart.
PiemēriSuns zēnu neaiztika.
2.1.pārn. Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot. Aizskart.
Piemēri..jauna, melna čigāniete ripināja rokās sietiņu ar grabuļiem, ne mazāko vērību nepiegriezdama pašpuikām, kas neķītrām mēlēm to visādi aiztika.
Avoti: 1. sējums