aiztikt2
aiztikt -tieku, -tiec, -tiek, pag. -tiku; trans.
1.Pieskarties, piedurties (parasti ar rokām). Aizskart.
PiemēriLate patlaban grūda no kūtsvirsus [kūtsaugšas] salmus pakaisām [pakaišiem], kad puisis aiztika viņas plecus. Meita stipri satrūkās.
- Late patlaban grūda no kūtsvirsus [kūtsaugšas] salmus pakaisām [pakaišiem], kad puisis aiztika viņas plecus. Meita stipri satrūkās.
- Zēns nolaidās uz elkoņiem, iežogoja [circeņu] cīņas laukumu abām rokām un brīžiem noliecās tik zemu, ka kukaiņi spārniem aiztika viņa degunu.
1.1.Paņemt (ko), ķerties (pie kā), lai izlietotu.
PiemēriNauda nebija aiztikta.
- Nauda nebija aiztikta.
- Zem ābelēm, tārpu saēsti, priekšlaicīgi zemē nobiruši, gulēja āboli.. Tikai tos arī drīkstēja ēst. Aiztikt augļus no koka bija stingri aizliegts.
- Piena bļodiņa izlakta sausa, bet vilinoši mīkstais apses zars nemaz nebija aiztikts.
2.Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu. Aizskart.
PiemēriSuns zēnu neaiztika.
- Suns zēnu neaiztika.
- ..tie divi sargi pie durvīm bij lieki, gluži vienu pašu viņu [mācītāju] kamerā neviens nebūtu aizticis.
- ..Guntis, garām ejot, aiztika Irēnu, sīku, melnmatainu meitēnu,.. grasīdamies arī viņu nogrūst no laipām.
2.1.pārn. Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot. Aizskart.
Piemēri..jauna, melna čigāniete ripināja rokās sietiņu ar grabuļiem, ne mazāko vērību nepiegriezdama pašpuikām, kas neķītrām mēlēm to visādi aiztika.
- ..jauna, melna čigāniete ripināja rokās sietiņu ar grabuļiem, ne mazāko vērību nepiegriezdama pašpuikām, kas neķītrām mēlēm to visādi aiztika.
Avoti: 1. sējums