aiztīt
aiztīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu; trans.
1.Tinot aizklāt, aizsegt (no visām pusēm). imperf. Tīt ciet.
PiemēriAiztīt visu galvu.
1.1.pārn. Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
PiemēriRīts... Kur gan rīti ņem tādu biezu miglu? Tā aiztinusi debesis, varbūt citādi redzētu izdziestam zvaigznes.
Avoti: 1. sējums