aiztīt
aiztīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu; trans.
1.Tinot aizklāt, aizsegt (no visām pusēm). imperf. Tīt ciet.
PiemēriAiztīt visu galvu.
- Aiztīt visu galvu.
- Aiztīt seju.
- Osiene staigāja, ar lakatu acis aiztinusi..
1.1.pārn. Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
PiemēriRīts... Kur gan rīti ņem tādu biezu miglu? Tā aiztinusi debesis, varbūt citādi redzētu izdziestam zvaigznes.
- Rīts... Kur gan rīti ņem tādu biezu miglu? Tā aiztinusi debesis, varbūt citādi redzētu izdziestam zvaigznes.
- Pārāk nikni saule šīs dienas svelmējusi savus ienīstos ūdeņus, tie nu aiztina viņu pašas iztvaikotiem garaiņu paliem.
Avoti: 1. sējums