aiztraucēt
aiztraucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; reti
1.Iztraucējot aizbaidīt, aizdzīt.
PiemēriAiztraucēt zagļus.
2.Iztraucēt.
PiemēriNāvi nedrīkstēja aizbiedēt.. tāds aiztraucēts mirējs lād dažkārt varēja mocīties nedēļām ilgi.
Avoti: 1. sējums