aiztrīcēties
aiztrīcēties parasti 3. pers., -as, pag. -ējās; refl.
Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt. biežāk Ietrīcēties.
PiemēriBalss aiztrīcējās.
- Balss aiztrīcējās.
- pārn. Kā noķerta zivtiņa aiztrīcējās.. sirds.
Avoti: 1. sējums