aiztrenkt
aiztrenkt -trencu, -trenc, -trenc, pag. -trencu; trans.
1.Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās. imperf. Trenkt prom. Trencot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aiztriekt.
PiemēriAiztrenkt aitas no labības lauka.
1.1.Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni). Arī padzīt.
Piemēri..[policisti] Rozi grūstīdami aiztrenca uz pagasta namu..
1.2.Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
PiemēriLielā pilsēta atgādināja milzīgu kaujas nometni, kas tikko devusi ienaidniekam nāvīgu triecienu un sapulcē jaunas rezerves, lai aiztrenktu to vēl tālāk.
1.3.pārn. Aizpūst (ko) — par stipru vēju.
PiemēriVējš bija aiztrencis mākoņus, un no melnajām rudens debesīm skatījās spodru zvaigžņu tūkstoši.
1.4.pārn.; reti Atvairīt (domas).
Piemēri..neviens tā kā viņa nemācēja aiztrenkt katru [cita cilvēka] slepenu domu vai atbaidīt saldu jūtu.
Avoti: 1. sējums