krist
krist krītu, krīti, krīt, pag. kritu; intrans.
1.Virzīties gaisā lejup smaguma spēka ietekmē (par priekšmetiem).
PiemēriAkmens krīt lejup.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriJātnieks krīt no zirga.
Stabili vārdu savienojumiKrīt (kā kaķis) uz kājām.
1.2.Snigt (par sniegu). Virzīties gaisā lejup (par sniega pārslām, krusu, lietus lāsēm, arī miglu).
PiemēriAiz loga mīkstām, lielām pārslām krita sniegs.
1.3.Ritēt lejup (par asarām).
PiemēriAsara pēc asaras līda no Zanes acīm un krita uz priekšauta, pienā, zemē.
1.4.Strauji plūst, virzīties lejup (parasti no pamēra liela augstuma) — par ūdeni.
PiemēriŪdens krita no dambja..
1.5.parasti divd. formā ar not. galotni: kritušais Tāds, kas pēc bojājuma vai nogatavošanās ir atdalījies no augļu koka (par augli).
PiemēriUzlasīt kritušos ābolus.
1.6.Nonākt planētas atmosfērā (par meteoriem).
PiemēriMeteors krīt.
Stabili vārdu savienojumiKrītošā zvaigzne.
1.7.Izplatīties vertikāli (par zibeni).
PiemēriZibeņi.. krita kaut kur aiz Melnezera.
1.8.pārn. Rasties (par rasu, salnu).
Piemēri..zālē un uz statiem sāk krist vēsa rasa.
1.9.parasti savienojumā ar «sirdī», «dvēselē»; pārn. Izraisīt jūtas. Rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
PiemēriLai atmiņas kā spožas drumslas krīt Tais sirdīs, kurās mūsu attēls spīd..
1.10.pārn. Paiet (par laikposmu).
PiemēriUn atkal vasara bez manis nozied, gar aizrestoto logu dienas krīt..
2.Zūdot līdzsvaram, balstam, pārvietoties no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, tupus u. tml. stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriKrist uz muguras.
Stabili vārdu savienojumiIr uz mutes kritis. Klupdams krizdams.
2.1.Zūdot līdzsvaram, balstam, pārvietoties, gāzties no vertikāla stāvokļa horizontālā (par augiem).
PiemēriPriedes krīt cirsmā.
Stabili vārdu savienojumiKrist veldrē.
2.2.Par priekšmetiem.
PiemēriTornis krīt.
2.3.Strauji, arī nespēkā gulties.
PiemēriKrist gultā.
Stabili vārdu savienojumiKrist (biežāk likties) uz auss.
2.4.Brukt, grūt.
PiemēriKritušas drupās tās mājas, kas bija man mīļas..
Stabili vārdu savienojumiKrist drupās. Krist kopā (arī čupā sar.).
3.Veikt strauju kustību, strauji mesties (kur).
PiemēriViņš metās mācīties, kā izslāpis cilvēks krīt pie ūdensavota.
Stabili vārdu savienojumiKrist (arī mesties) ap kaklu.
4.parasti 3. pers. Tikt strauji virzītam lejup (parasti par paceltu roku, plecu). Strauji, arī nespēkā liekties lejup (par galvu).
PiemēriKā lauzti zari rokas klēpī krīt - nav mīļo plecu, ap ko viņas vīt.
4.1.Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
PiemēriJātnieku gorodovoji parādās gar cietuma stūri... Zirgi slienas pret mums, un asās nagaikas krīt.
4.2.pārn. Tikt izdarītam, parasti virzienā uz leju (par sitienu, cirtienu).
Piemēri..dūres meklē pretinieka vēderu, seju, pakrūti, ar mīkstu žvakstoņu krīt sitieni.
4.3.pārn. Tikt izteiktam (parasti skarbi).
Piemēri..ir krita vārds dažs skarbs: Tās [meitas] aplam lejot ūdeni, tēvs rājās.
4.4.pārn. Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu). Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
PiemēriCeļš uzved kalnā, tad lejup krīt aši..
5.parasti 3. pers. Nokarāties, arī nokarāties un skart (ko), atrasties vertikāli vai slīpi (uz kā, pāri kam) — par matiem, audumu u. tml.
PiemēriBrīvi krītoši mati.
Stabili vārdu savienojumiPriekškars krīt.
5.1.Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) — par audumu, apģērbu. Būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
Piemēri..es gribētu durvju vietā aizkarus, un tie kristu smagām krokām...
6.parasti 3. pers. Spīdēt (no kurienes, uz ko u. tml.) — par gaismu. Mest atspīdumu (kur).
PiemēriNo augšas, kur pāri visai telpai klājās stikla jumts, lejup krita blāva gaisma.
6.1.Atrasties (uz kā, pāri kam) — par ēnu.
PiemēriNo kuplajiem matiem krita ēna uz augsto pieri.
6.2.pārn. Tikt vērstam (uz ko) — par skatienu.
PiemēriNo rīta viņa pirmais skatiens krita uz sienu.
6.3.Izplatīties (pret kādu šķērsli) — par skaņu.
Piemēri..dekoratīvo lapu koku vainagi uztver ap 26% uz tiem krītošās skaņas..
7.parasti 3. pers. Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu). Kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Kristies (1).
PiemēriŪdens upē krīt.
8.parasti 3. pers. Pazemināties (parasti par temperatūru, spiedienu). Kristies (2).
PiemēriLielais ūdens daudzums, ko satur [augu] šūnas, temperatūrai strauji krītot, var šūnā sasalt.
Stabili vārdu savienojumiBarometrs krīt (arī krītas).
8.1.Kļūt zemākam, vājākam, arī neskanīgākam (par skaņām, arī balsi).
PiemēriKrītošā intonācija.
Stabili vārdu savienojumiKrītošā gamma. Krītošā melodija.
8.2.Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām). Kristies.
PiemēriKaučuka cenas krita no 17 centiem mārciņā uz 2 centiem.
8.3.Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
PiemēriJa kādreiz arī tirdzniecībā Anglija skaitījās Kanādas galvenais partneris, tad tagad tās īpatsvars preču apgrozījumā pastāvīgi krīt.
9.Iet bojā (karā, kaujā).
PiemēriKrist frontē.
9.1.reti Tikt nošautam, parasti medībās (par dzīvnieku).
PiemēriIrbi šāvu, mednis krita.
10.Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem).
PiemēriĻoti bargās ziemās.. krīt arī staltbrieži, meža cūkas, pelēkie zaķi. Nāves cēlonis ir ilgstošs barības deficīts..
10.1.pareti Mirt (parasti epidēmijā) — par cilvēkiem.
11.Nonākt (nevēlamā stāvoklī).
PiemēriKrist nabadzībā.
Stabili vārdu savienojumiKrist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās.
11.1.Nonākt (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
PiemēriKrist histērijā.
Stabili vārdu savienojumiKrist galējībās.
11.2.Morāli pagrimt, degradēties. Nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par pelamu, necienīgu.
Piemēri«Bet visdrausmīgāk, dēls, kad viņš. [cilvēks] kļūst nodevējs. Zemāk vairs nevar krist. Cilvēks tad vienmēr pārstāj būt cilvēks.»
Stabili vārdu savienojumiKrist (kāda) acīs. Kritusi sieviete.
12.Tikt ieņemtam kaujā, nonākt pretinieka varā (piemēram, par pilsētu).
PiemēriCietoksnis krīt.
Stabili vārdu savienojumiKrist (kāda) rokās (arī nagos sar.).
12.1.Tikt gāztam, likvidētam (par varu, valsts iekārtu u. tml.).
PiemēriToreiz krita Primo de Riveras diktatūra.
12.2.pareti Zaudēt varu, augstu amatu, stāvokli.
PiemēriVar iznākt vēl, ka Ceplim jākrīt un jāatstāj direktora vieta..
13.parasti 3. pers. Tikt (kādam), nākt (kāda) rīcībā, parasti pēkšņi vai nejauši.
Piemēri..kārtējā izlozē uz viņa obligāciju bija kritis viens no lielajiem laimestiem - pieci tūkstoši latu!
Stabili vārdu savienojumiKrīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.).
13.1.Vajadzēt (ko darīt, piemēram, izlozes rezultātā).
Piemēri«Es esmu mierā lozēt ar Jāni, kuram no mums abiem krīt atdot savu kreklu.»
14.parasti 3. pers.; parasti savienojumā ar «ciet» Strauji vērties ciet, tikt strauji vērtam ciet.
PiemēriLādes vāks krīt ciet.
Stabili vārdu savienojumi
15.parasti 3. pers.; parasti savienojumā ar «nost» Nepiegult, neturēties stingri klāt un slīdēt nost, atdalīties.
PiemēriKurpes krīt nost.
16.parasti savienojumā ar «ārā» Neturēties stingri (kur) iekšā, nespēt noturēties (kur) iekšā un velties, slīdēt ārā (no turienes) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriKrist ārā no gultas.
16.1.Neturēties stingri (kur) iekšā, netikt stingri saturētam un velties, slīdēt ārā (no turienes) — par priekšmetiem.
PiemēriSēnes krīt ārā no pilnā groza.
Stabili vārdu savienojumiViss krīt (ārā) no rokām.
17.parasti 3. pers.; parasti savienojumā ar «ārā» Nebūt stingri iestiprinātam un neturēties iekšā, atdalīties, slīdēt ārā.
PiemēriLogam stikls krīt ārā.
17.1.Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).
PiemēriMati krīt ārā.
Stabili vārdu savienojumiAcis krīt no pieres ārā (arī laukā).
18.sar. Tikt ņemtam ārā (no kāda veseluma, kopuma), netikt ievietotam, iekļautam (kādā veselumā, kopumā).
PiemēriNākamā rinda krīt ārā no teksta.
18.1.Neiederēties, neiekļauties (kādā veselumā).
PiemēriŠādas tirādes krīt ārā no citādi dzīvā, saistošā stāstījuma [romānā].
18.2.Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
PiemēriNākamā nodarbība krīt ārā.
19.parasti 3. pers.; sar. Attiekties (uz kādu), skart (kādu) — piemēram, par aizdomām, izvēli.
Piemēri«Uz vācu biedru, kas palīdzēja mums tikt pie spridzekļa, jau kritušas aizdomas.»
20.sar. Mesties virsū, uzbrukt (kādam) — par cilvēkiem. Uzbrūkot strauji ķerties (kādam, piemēram, drēbēs) — par cilvēkiem.
Piemēri..ienaidnieks sadabūjis vēl lielāku karaspēku un atkal kritis ķēniņam virsu.
Stabili vārdu savienojumiKrist matos.
20.1.Uzbrukt, mesties virsū, (par dzīvniekiem). Uzbrūkot cieši tvert ar zobiem, knābi, nagiem u. tml.
PiemēriSuns paskatījās ienācējā, bet virsū nekrita, acīm redzot, tas nebija mājas sargs..
21.parasti savienojumā ar «virsū»; sar. Sākt bārt, rāt (kādu), sākt pārmest (kādam).
Piemēri«Apustulis atradies!» viņa pēkšņi krita virsū vīram. «Tiesātājs un soģis! Ko tu aiztiec, vecais ērms? Savu miesīgu bērnu..»
21.1.parasti savienojumā ar «starpā», «vidū» Sākt runāt, pārtraucot citu runātāju.
Piemēri«Bet vai tad radi jums abiem?...» - «Ko nu radi!» Andra māte krita man starpā..
22.sar. Strauji mesties (pie ēdiena) un sākt steidzīgi ēst.
PiemēriKrist virsū cepetim.
23.sar. Ļoti aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā), censties iegūt (tā) simpātijas.
PiemēriViņam ir dotības visās mākslās, bet vislielākās - mīlas mākslā.. Meitenes uz Rakaru krīt kā uzburtas..
Stabili vārdu savienojumiKrīt kā mušas uz medu (retāk zirga).
23.1.Ļoti aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
PiemēriSieva uz ģērbšanos un rotāšanos nav kritusi.
24.parasti 3. pers.; sar. Kaitīgi iedarboties.
PiemēriBalto āboliņu smēķē, bet tas nav labi, jo viņš krīt uz krūtīm un acīm.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)krist svarā. Celties un krist (retāk kristies). Ēna krīt (uz kādu). Krist acīs.
Avoti: 4. sējums