krist
krist krītu, krīti, krīt, pag. kritu; intrans.
1.Virzīties gaisā lejup smaguma spēka ietekmē (par priekšmetiem).
PiemēriAkmens krīt lejup.
- Akmens krīt lejup.
- Čiekuri krīt no priedes.
- Lapas krīt no kokiem.
- Lidmašīna krīt jūrā.
- ..rudenī uz melnā klona pakšķēdami krita kastaņi..
- Pāri ierakumam... pārlidoja mīna un krita netālu aiz kraujas.
Stabili vārdu savienojumi
- Krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) idioma — Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- Krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) idioma — Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūlēm.
1.1.Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriJātnieks krīt no zirga.
- Jātnieks krīt no zirga.
- Sevišķi augstas prasības ir gaisa akrobātikā. Lecot no 3000 m augstuma, neatverot izpletni, jākrīt 30 sekundes..
- ..augstu zilgmē mazs putniņš, likās, stāvēja uz vietas un plivināja spārnus, tad līdzīgi akmenim krita lejup..
- ..kaķis - svied, kā gribi, uz kājām krīt.
Stabili vārdu savienojumiKrīt (kā kaķis) uz kājām.
- Krīt (kā kaķis) uz kājām idioma — Saka par cilvēku, kas pārvar grūtības.
1.2.Snigt (par sniegu). Virzīties gaisā lejup (par sniega pārslām, krusu, lietus lāsēm, arī miglu).
PiemēriAiz loga mīkstām, lielām pārslām krita sniegs.
- Aiz loga mīkstām, lielām pārslām krita sniegs.
- Sāka krist retas sniega pārslas.. Brīnišķīgi skaisti tās virpuļoja vējā..
- Drīz krusa pārstāj krist, atkal spīd saule..
- Reizē ar tumsu sāka arī līt. Lāses krita lielas un asas.
- Gaiss pildījās kodīgiem dūmiem. Migla, kas krita uz tīrumiem, uzkalnu un līdzenumu, neļāva tiem piecelties..
1.3.Ritēt lejup (par asarām).
PiemēriAsara pēc asaras līda no Zanes acīm un krita uz priekšauta, pienā, zemē.
- Asara pēc asaras līda no Zanes acīm un krita uz priekšauta, pienā, zemē.
- Acu kaktiņi viņai pilni asarām, kas lielām lāsēm krīt uz.. rokām.
1.4.Strauji plūst, virzīties lejup (parasti no pamēra liela augstuma) – par ūdeni.
PiemēriŪdens krita no dambja..
- Ūdens krita no dambja..
- Gāžas vilnim blakus vilnis, smagi dārdot, slejas kājās un kā ūdenskritums krīt..
- ..Tek upīte, ūdens krīt Pār sudraba laipiņām.
1.5.parasti divd. formā ar not. galotni: kritušais Tāds, kas pēc bojājuma vai nogatavošanās ir atdalījies no augļu koka (par augli).
PiemēriUzlasīt kritušos ābolus.
- Uzlasīt kritušos ābolus.
- Kritušās plūmes.
1.6.Nonākt planētas atmosfērā (par meteoriem).
PiemēriMeteors krīt.
- Meteors krīt.
- «Kad es agrāk redzēju krītam zvaigzni,» sacīja Krists, «man likās, ka iet bojā vesela pasaule. Bet tie jau tikai sīki akmeņi...»
- Berzes dēļ [atmosfērā] meteoru daļiņas sakarst un sāk spīdēt - tā rodas «krītošās zvaigznes».
Stabili vārdu savienojumiKrītošā zvaigzne.
- Krītošā zvaigzne — Meteors, kas ir uzliesmojis planētas atmosfērā.
1.7.Izplatīties vertikāli (par zibeni).
PiemēriZibeņi.. krita kaut kur aiz Melnezera.
- Zibeņi.. krita kaut kur aiz Melnezera.
- Zibens, spožs kas tumšā naktī krīt, Bultai līdzīgs, kad tas lejup šaujas..
1.8.pārn. Rasties (par rasu, salnu).
Piemēri..zālē un uz statiem sāk krist vēsa rasa.
- ..zālē un uz statiem sāk krist vēsa rasa.
- Jāņu dienas vakarā Sudrabota rasa krita..
- ..Salna krīt rudens ziedā.
1.9.parasti savienojumā ar «sirdī», «dvēselē»; pārn. Izraisīt jūtas. Rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
PiemēriLai atmiņas kā spožas drumslas krīt Tais sirdīs, kurās mūsu attēls spīd..
- Lai atmiņas kā spožas drumslas krīt Tais sirdīs, kurās mūsu attēls spīd..
- Ja gājputna sauciens krīt dvēselē ass, Tad apkārtnē liekas viss niecīgs un mazs.
- Kad tu laimīgi smejies, Kādā sirdī krīt skumjas.
- Kā skanošs ūdenskritums cilvēku nemiers manī krīt.
1.10.pārn. Paiet (par laikposmu).
PiemēriUn atkal vasara bez manis nozied, gar aizrestoto logu dienas krīt..
- Un atkal vasara bez manis nozied, gar aizrestoto logu dienas krīt..
- Manas dienas bez Tevis kā rudens zvaigznes krīt.
- Krīt stundas, dienas skaitu, pat daži gadi bulā rit.
2.Zūdot līdzsvaram, balstam, pārvietoties no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, tupus u. tml. stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriKrist uz muguras.
- Krist uz muguras.
- Slēpotājs krīt.
- Krist, braucot ar velosipēdu.
- ..kāja aizmetas pret gulšņa galu, es sagrīļojos un krītu. Kad pieceļos, samanu sūrstošas sāpes ceļgalā..
- ..viens zēns pagrūda Andrim kāju priekšā. Andris krita, izstiepdamies visā garumā, ar seju un plaukstām cietās smiltīs.
- Viņas ceļā, tieši pie Volda mājām, pagadījās akmeņu čupa. Viņa krita pār to, stipri sadauzījās, cēlās augšā un atkal klupa.
- Strēlnieki klupdami krizdami, atkal celdamies vēl lauzās cauri ugunīm.
Stabili vārdu savienojumiIr uz mutes kritis. Klupdams krizdams.
- Ir uz mutes kritis idioma — Saka par cilvēku, kas neattapās, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
- Klupdams krizdams — Lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet. Klupšus krišus.
- Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost) idioma — sar. Nespēt nostāvēt kājās. Būt ļoti nogurušam.
- Krist pār ilksi idioma — vienk. Nomirt.
- Krist uz deguna idioma — Būt galīgi bez spēka.
- Nav uz mutes kritis idioma — Saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
- Uz deguna krizdams (arī klupdams) idioma — Ar pēdējiem spēkiem. Pāri spēkiem.
2.1.Zūdot līdzsvaram, balstam, pārvietoties, gāzties no vertikāla stāvokļa horizontālā (par augiem).
PiemēriPriedes krīt cirsmā.
- Priedes krīt cirsmā.
- Kaut kur iedziedājās zāģis. Krita koks.
- Koki [apstādījumos] izauguši ļoti lieli, gadu gaitā dažs arī kritis.
- Šorīt mēs pļaujam četri.. Baltas, krāšņas vīj griezes krīt viena uz otras un smaržo..
- Sakne: Mums apgalvoja, ka šī [kviešu] šķirne veldrē nekrīt.
Stabili vārdu savienojumiKrist veldrē.
- Krist veldrē — Liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem kādā platībā.
2.2.Par priekšmetiem.
PiemēriTornis krīt.
- Tornis krīt.
2.3.Strauji, arī nespēkā gulties.
PiemēriKrist gultā.
- Krist gultā.
- Uz kādu laiciņu aprima lielais krogs, kur kurais krita, tur krāca.
- ..Eju, kamēr krītu vakarā kā nozāļots.
Stabili vārdu savienojumiKrist (biežāk likties) uz auss.
- Krist (biežāk likties) uz auss idioma — sar. Iet gulēt.
2.4.Brukt, grūt.
PiemēriKritušas drupās tās mājas, kas bija man mīļas..
- Kritušas drupās tās mājas, kas bija man mīļas..
- pārn. Un, vecam drupās krītot, Kā jauna Ēdene Starp gavilēm un lāstiem Nāk lielā nākotne.
- «Pret laika zobu neviens nav pretinieks.. Tā arī tās vējdzirnavas uz Ābeļu salas.. Tāpēc arī krīt visa ierīce pamazām čupā.»
Stabili vārdu savienojumiKrist drupās. Krist kopā (arī čupā sar.).
- Krist drupās — Brukt un pārvērsties drupās.
- Krist kopā (arī čupā sar.) — Būt tādā stāvoklī, ka pamazām sabrūk.
- Šķēršļi krīt idioma — Saka, ja tiek novērsti visi šķēršļi, kas kavē ko.
3.Veikt strauju kustību, strauji mesties (kur).
PiemēriViņš metās mācīties, kā izslāpis cilvēks krīt pie ūdensavota.
- Viņš metās mācīties, kā izslāpis cilvēks krīt pie ūdensavota.
- Žanis: ..(Nometas ceļos.) Manu cielaviņ, sirdspuķīt, Tavs mīļākais tev pie kājām krīt.
- Normunds: Es tavā priekšā ceļos krītu - dzirdi! Kā tevi pielūgt, saki manim [man], saki!
- ..viņa stāvēja starp dievlūdzējām, kas.. te krita ceļos, te krustījās..
- Zēns.. krita mātei ap kaklu un noskūpstīja abus vaigus.
- Mācītāji it labi noprata, ka tautiskā strāva padarīja ļaudis gluži citādus. Nav vairs tie pazemīgie, kas godu dod ... pie rokas nekrīt neviens.
- ..kalpi.. krita tam [baronam] pie piedurknes.
Stabili vārdu savienojumiKrist (arī mesties) ap kaklu.
- Krist (arī mesties) ap kaklu — Strauji skaut, liekot rokas ap kaklu.
- Krist (arī mesties) ap kaklu idioma — sar. Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
- Krist apkampienos — Strauji piekļauties (kādam) un ļaut sevi apkampt.
- Krist ceļos (arī uz ceļiem) — Strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem (parasti kā priekšā).
- Krist pie kājām — Strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem pie (kāda) kājām.
- Krist pie rokas (arī piedurknes) — novec. Strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni).
4.parasti 3. pers. Tikt strauji virzītam lejup (parasti par paceltu roku, plecu). Strauji, arī nespēkā liekties lejup (par galvu).
PiemēriKā lauzti zari rokas klēpī krīt - nav mīļo plecu, ap ko viņas vīt.
- Kā lauzti zari rokas klēpī krīt - nav mīļo plecu, ap ko viņas vīt.
- «Kā iet pa skolu, Vilni?» - «Tā,» uzrunātais nenoteikti pacēla plecus augšup un tad ļāva tiem krist atpakaļ.
4.1.Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
PiemēriJātnieku gorodovoji parādās gar cietuma stūri... Zirgi slienas pret mums, un asās nagaikas krīt.
- Jātnieku gorodovoji parādās gar cietuma stūri... Zirgi slienas pret mums, un asās nagaikas krīt.
- ..šņākdams krīt smags cirvis, tēšot baļķus.
- Daža dūre smagāk krita uz galda, daža glāzīte apgāzās..
4.2.pārn. Tikt izdarītam, parasti virzienā uz leju (par sitienu, cirtienu).
Piemēri..dūres meklē pretinieka vēderu, seju, pakrūti, ar mīkstu žvakstoņu krīt sitieni.
- ..dūres meklē pretinieka vēderu, seju, pakrūti, ar mīkstu žvakstoņu krīt sitieni.
- ..laužņa sitieni krīt.. steidzīgi, nepārtraukti.
4.3.pārn. Tikt izteiktam (parasti skarbi).
Piemēri..ir krita vārds dažs skarbs: Tās [meitas] aplam lejot ūdeni, tēvs rājās.
- ..ir krita vārds dažs skarbs: Tās [meitas] aplam lejot ūdeni, tēvs rājās.
- Targals: ..Lai tavi vārdi krīt kā bendes cirvis.
- Karstputra, izlēcēja.. Šādi apzīmējumi, sāpīgi kā pātagas cirtieni, dažkārt krituši uz Solveigu..
4.4.pārn. Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu). Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
PiemēriCeļš uzved kalnā, tad lejup krīt aši..
- Ceļš uzved kalnā, tad lejup krīt aši..
- No Ērgļiem uz Piebalgu lielceļš ved,.. Gan paugurā pakāpj, gan ielejā krīt..
- Uzkalnītis [uzkalniņš] strauji krīt lejup.
5.parasti 3. pers. Nokarāties, arī nokarāties un skart (ko), atrasties vertikāli vai slīpi (uz kā, pāri kam) – par matiem, audumu u. tml.
PiemēriBrīvi krītoši mati.
- Brīvi krītoši mati.
- Mati krīt pār pleciem.
- Aizkara apakšējā mala krīt uz palodzes.
- ..meitene.. atmeta tumšos matus, kas grasījās krist acīs.
- Tumšais matu mākonis krita uz bālās pieres un slaidā kakla.
- Palikuši tie paši ogļu melnie mati, kas ne vairs taisnām šķipsnām, bet viegliem viļņiem krita uz pleciem..
Stabili vārdu savienojumiPriekškars krīt.
- Priekškars krīt — Priekškars tiek nolaists (parasti strauji).
5.1.Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) – par audumu, apģērbu. Būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
Piemēri..es gribētu durvju vietā aizkarus, un tie kristu smagām krokām...
- ..es gribētu durvju vietā aizkarus, un tie kristu smagām krokām...
- Deidars izņēma no skapja apvalkātu praķi [svārkus] un to uzģērba. ..izvalkātā drēbe krita no pleciem stāvās krokās kā mācītāja talārs...
6.parasti 3. pers. Spīdēt (no kurienes, uz ko u. tml.) – par gaismu. Mest atspīdumu (kur).
PiemēriNo augšas, kur pāri visai telpai klājās stikla jumts, lejup krita blāva gaisma.
- No augšas, kur pāri visai telpai klājās stikla jumts, lejup krita blāva gaisma.
- Maza spuldze pagriezta tā, lai gaisma kristu uz grāmatu, kuru Vineta lasa.
- ..saules stari krita slīpi pār rakstāmgaldu.
- Biezs rieta sarkanums krita viņa sejā.
6.1.Atrasties (uz kā, pāri kam) – par ēnu.
PiemēriNo kuplajiem matiem krita ēna uz augsto pieri.
- No kuplajiem matiem krita ēna uz augsto pieri.
- Gar laternu iedams, Goba pēkšņi apstājās. Pāri ielai krīt viņa garā ēna ar salīkušo muguru..
6.2.pārn. Tikt vērstam (uz ko) – par skatienu.
PiemēriNo rīta viņa pirmais skatiens krita uz sienu.
- No rīta viņa pirmais skatiens krita uz sienu.
- Viņas skatiens krīt uz meiteni, mazo meitu..
- ..manas acis krita uz skaistu misiņa putniņu zaļiem spārniem pie Lates krūtīm.
6.3.Izplatīties (pret kādu šķērsli) – par skaņu.
Piemēri..dekoratīvo lapu koku vainagi uztver ap 26% uz tiem krītošās skaņas..
- ..dekoratīvo lapu koku vainagi uztver ap 26% uz tiem krītošās skaņas..
7.parasti 3. pers. Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu). Kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Kristies (1).
PiemēriŪdens upē krīt.
- Ūdens upē krīt.
- Mainījās vējš, ūdens sāka krist un noslīkušos enkurniekus straume iznesa jūrā.
- Ziedoņa ūdeņu Putošie viļņi Krituši, sīkuši..
- Ar pūlēm viņš uzpilda dzinēja degvielu un pārbauda eļļas līmeni. Tas lēnām krīt.
8.parasti 3. pers. Pazemināties (parasti par temperatūru, spiedienu). Kristies (2).
PiemēriLielais ūdens daudzums, ko satur [augu] šūnas, temperatūrai strauji krītot, var šūnā sasalt.
- Lielais ūdens daudzums, ko satur [augu] šūnas, temperatūrai strauji krītot, var šūnā sasalt.
- «Jūs.. samokāt savu roku, un tāpēc jums spiediens [asinsspiediens] nekrīt un nekrīt.»
- Laiks.. bija sadrūmis; barometrs krita, bet vējš iegriezās ziemelī.
Stabili vārdu savienojumiBarometrs krīt (arī krītas).
- Barometrs krīt (arī krītas) sar. — Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
- Tvaiks krīt (arī krītas) sar. — Saka, ja samazinās tvaika radītais spiediens.
8.1.Kļūt zemākam, vājākam, arī neskanīgākam (par skaņām, arī balsi).
PiemēriKrītošā intonācija.
- Krītošā intonācija.
Stabili vārdu savienojumiKrītošā gamma. Krītošā melodija.
- Krītošā gamma mūz. — Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
- Krītošā melodija mūz. — Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
8.2.Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu). Kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām). Kristies.
PiemēriKaučuka cenas krita no 17 centiem mārciņā uz 2 centiem.
- Kaučuka cenas krita no 17 centiem mārciņā uz 2 centiem.
- ..akciju kurss dažu stundu laikā kopsummā krita apmēram par 20 miljardiem dolāru.
- Kas to varēja zināt..? Varbūt lata kurss krīt un saimnieciska dzīvē iestājas apjukums.
8.3.Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu).
PiemēriJa kādreiz arī tirdzniecībā Anglija skaitījās Kanādas galvenais partneris, tad tagad tās īpatsvars preču apgrozījumā pastāvīgi krīt.
- Ja kādreiz arī tirdzniecībā Anglija skaitījās Kanādas galvenais partneris, tad tagad tās īpatsvars preču apgrozījumā pastāvīgi krīt.
- Aug [automobiļa jauno modeļu] vietu skaits, aug ātrums, aug jauda, bet benzīna patēriņš krīt.
- Banānu raža ik gadus krīt gandrīz vai par desmit procentiem.
9.Iet bojā (karā, kaujā).
PiemēriKrist frontē.
- Krist frontē.
- Krist kaujā.
- Krist divkaujā.
- Krist cīņā par padomju varu.
- Krist no ienaidnieka lodes.
- Kritušie kaujas biedri.
- «..kā tur ir, karalaukā, vai daudzi krīt?» - «Karš nav bez upuriem.. Bet kaujā neviens neiet ar domu - man jākrīt. Iet, lai dzīvotu.»
- Viņa tēvs bija kritis varoņa nāvē Lielajā Tēvijas karā.
- «Ventspils ir veca pilsēta, bet tā vienmēr dzīvojusi nākotnei.. Par to krita Piektā gada cīnītāji, par to nošāva cilvēkus vācieši deviņpadsmitajā..»
9.1.reti Tikt nošautam, parasti medībās (par dzīvnieku).
PiemēriIrbi šāvu, mednis krita.
- Irbi šāvu, mednis krita.
10.Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem).
PiemēriĻoti bargās ziemās.. krīt arī staltbrieži, meža cūkas, pelēkie zaķi. Nāves cēlonis ir ilgstošs barības deficīts..
- Ļoti bargās ziemās.. krīt arī staltbrieži, meža cūkas, pelēkie zaķi. Nāves cēlonis ir ilgstošs barības deficīts..
- Purvi, noplicināti lauki, krūmiem aizaugušas ganības... Lopiņi krita, nesagaidījuši pavasari..
- Ja.. sāk izplatīties kāda epidēmiska slimība, tad kritušie meža dzīvnieki jāsavāc un dziļi jāaprok.
10.1.pareti Mirt (parasti epidēmijā) – par cilvēkiem.
11.Nonākt (nevēlamā stāvoklī).
PiemēriKrist nabadzībā.
- Krist nabadzībā.
- Krist kaunā.
- Krist negodā.
- «Lielāko daļu jau esmu pārtulkojis, īsteni tas ir bīstams sacerējums, par ko var krist nežēlastībā..» [Saka Arnis.]
- Neviens no šiem drošsiržiem neatgriezās vairs pie savējiem: kas palika dzīvs, krita gūstā.
- Viņai bija tā, ka no šā vīrieša vajadzētu bēgt bez apdomās, lai nekristu vēl lielākā postā.
- pārn. ..rupjās tējas lapas atkal kritušas nežēlastībā: tās nekur neizmanto.
Stabili vārdu savienojumiKrist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās.
- Krist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās idioma — Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- Krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā (retāk izsmieklā) idioma — Nonākt tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- Krist (kāda) tīklos idioma — Nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
- Krist grēkā idioma — 1.novec. Rīkoties neatbilstoši reliģijas normām. Grēkot (1).2.sar. Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Rīkoties netikumīgi, nosodāmi. Grēkot (2).
- Krist kārdināšanā idioma — Padoties tieksme. Darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- Krist parādos idioma — Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
11.1.Nonākt (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
PiemēriKrist histērijā.
- Krist histērijā.
- «Ja mēs toreiz [karā] būtu krituši izmisumā, ienaidnieks būtu mūs samīdījis.»
- Arturs: Es lūdzu, nekrītiet panikā, Māra... vēl jau nav teikts, ka tie [kvieši] nepiecelsies..
- Ir cilvēki, kuri pēc tik grūtiem pārdzīvojumiem.. krīt pesimismā, un tos lēnām pārņem dzīves apnikums.
- Tomēr krist divās galējībās - par daudz vienkāršot un atvieglot kontrolpunktu atrašanu orientēšanās sacensībās un izvēlēties bezgala grūtu, dažās vietās pat bīstamu šķēršļu joslu - nevajadzētu.
- ..viņas pavadonis no pārbīļa krīt ģībonī.
- Akmens trieciens pa kasku satricināja visu ķermeni. Acis pielija melnu tumsu, un viņa tikko noturējās, nekritusi nesamaņā.
Stabili vārdu savienojumiKrist galējībās.
- Krist galējībās — Pāriet savā rīcībā, uzskatos no viena viedokļa uz citu - pilnīgi pretēju viedokli.
- Krist ģībonī (arī nesamaņā, bezsamaņā) — Zaudēt samaņu.
11.2.Morāli pagrimt, degradēties. Nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par pelamu, necienīgu.
Piemēri«Bet visdrausmīgāk, dēls, kad viņš. [cilvēks] kļūst nodevējs. Zemāk vairs nevar krist. Cilvēks tad vienmēr pārstāj būt cilvēks.»
- «Bet visdrausmīgāk, dēls, kad viņš. [cilvēks] kļūst nodevējs. Zemāk vairs nevar krist. Cilvēks tad vienmēr pārstāj būt cilvēks.»
- ..kļuvis zināms, ka nakti.. augstais viesis pavadījis trakā uzdzīvē... «Lūk, kādi pārlopojušies šie augstdzimušie pļēguri un cik zemu tie krituši...»
- «Redz, kaimiņ, cik dziļi cilvēks var krist! ..Visu, visu man atņēmis viens vienīgs cilvēks!»
- Ne tikai no viņas balss un pozas - arī tāpat viņš nojauda, ka aplam izturējies, ka viņš kritis viņas acīs...
- Dambene: ..tu esot pavesta, kritusi sieviete..
Stabili vārdu savienojumiKrist (kāda) acīs. Kritusi sieviete.
- Krist (kāda) acīs — Zaudēt savu labo slavu, reputāciju, nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- Kritusi sieviete — Netikla sieviete.
12.Tikt ieņemtam kaujā, nonākt pretinieka varā (piemēram, par pilsētu).
PiemēriCietoksnis krīt.
- Cietoksnis krīt.
- Dažas dienas vēlāk krita Jelgava. Tukums, Ventspils un gandrīz visa Kurzemejau atradās tēvijā atgriezušos strēlnieku rokās.
- «Sevastopole kritusi. Krimā vairs nav neviena vācu zaldāta.»
Stabili vārdu savienojumiKrist (kāda) rokās (arī nagos sar.).
- Krist (kāda) rokās (arī nagos sar.) idioma — Nonākt (kāda) varā, rīcībā.
12.1.Tikt gāztam, likvidētam (par varu, valsts iekārtu u. tml.).
PiemēriToreiz krita Primo de Riveras diktatūra.
- Toreiz krita Primo de Riveras diktatūra.
- Cars ar karu Tālajos Austrumos maldina tautu un cer apspiest revolūciju. Tomēr patiesību noslēpt vairs nav iespējams. Tauta mostas. Patvaldībai jākrīt.
12.2.pareti Zaudēt varu, augstu amatu, stāvokli.
PiemēriVar iznākt vēl, ka Ceplim jākrīt un jāatstāj direktora vieta..
- Var iznākt vēl, ka Ceplim jākrīt un jāatstāj direktora vieta..
13.parasti 3. pers. Tikt (kādam), nākt (kāda) rīcībā, parasti pēkšņi vai nejauši.
Piemēri..kārtējā izlozē uz viņa obligāciju bija kritis viens no lielajiem laimestiem - pieci tūkstoši latu!
- ..kārtējā izlozē uz viņa obligāciju bija kritis viens no lielajiem laimestiem - pieci tūkstoši latu!
- ..pie Varslavāniem sadabūjis pirmo klaipu maizes. Pēc tam mežā viņi [partizāni] to sagriezuši pirksta biezās šķēlēs, lozējuši un viņam pašam kritusi doniņa...
- «Lozēsim. Karn kritīs nolauztais [sērkociņš], tam jāiet.»
- Tajā gadā, kad Baltijas vācieši repatriējās uz okupētajām poļu zemēm un atstāja Rīgā siltas vietiņas, arī man krita viena.
- pārn. Tām pilsētām, kurām dažādu ekonomisku, ģeogrāfisku vai citu dotumu un apsvērumu dēļ kritīs lielais laimests - kļūt par modernas rūpniecības centru, - nākotne.. skaidra.
- pārn. Dzīve atgādina riču-raču - Sešnieki ne vienmēr visiem krīt..
Stabili vārdu savienojumiKrīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.).
- Krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) — Kauliņu spēlē - tiek uzmests un rada noteiktu stāvokli (par ciparu).
13.1.Vajadzēt (ko darīt, piemēram, izlozes rezultātā).
Piemēri«Es esmu mierā lozēt ar Jāni, kuram no mums abiem krīt atdot savu kreklu.»
- «Es esmu mierā lozēt ar Jāni, kuram no mums abiem krīt atdot savu kreklu.»
- Izlozē ar īsāko un garāko siena stiebru laimēja Vilis, un viņam krita pirmajam lasīt...
14.parasti 3. pers.; parasti savienojumā ar «ciet» Strauji vērties ciet, tikt strauji vērtam ciet.
PiemēriLādes vāks krīt ciet.
- Lādes vāks krīt ciet.
- Viss bars, šķiet, laukā skries tūlīt... Nē, norimst smags - ciet durvis krīt.
- ..Pat durvis sveicinot ar troksni cieti [ciet] krīt.
Stabili vārdu savienojumi
- (Tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) idioma — Saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- Acis krīt (arī līp, iet) ciet idioma — Saka, ja ļoti gribas gulēt.
15.parasti 3. pers.; parasti savienojumā ar «nost» Nepiegult, neturēties stingri klāt un slīdēt nost, atdalīties.
PiemēriKurpes krīt nost.
- Kurpes krīt nost.
- Josta krīt nost.
- Ritenis krīt nost.
- Princese: Saulvedi, tas nav mans gredzens! Tas ir liels, krīt nost no pirksta.
16.parasti savienojumā ar «ārā» Neturēties stingri (kur) iekšā, nespēt noturēties (kur) iekšā un velties, slīdēt ārā (no turienes) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriKrist ārā no gultas.
- Krist ārā no gultas.
- Putns krīt ārā no ligzdas.
16.1.Neturēties stingri (kur) iekšā, netikt stingri saturētam un velties, slīdēt ārā (no turienes) – par priekšmetiem.
PiemēriSēnes krīt ārā no pilnā groza.
- Sēnes krīt ārā no pilnā groza.
- Svece krīt no rokas un apdziest.
Stabili vārdu savienojumiViss krīt (ārā) no rokām.
- Viss krīt (ārā) no rokām idioma — Saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
17.parasti 3. pers.; parasti savienojumā ar «ārā» Nebūt stingri iestiprinātam un neturēties iekšā, atdalīties, slīdēt ārā.
PiemēriLogam stikls krīt ārā.
- Logam stikls krīt ārā.
- Āmuram kāts krīt ārā.
17.1.Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).
PiemēriMati krīt ārā.
- Mati krīt ārā.
- Zobs krīt ārā.
Stabili vārdu savienojumiAcis krīt no pieres ārā (arī laukā).
- Acis krīt no pieres ārā (arī laukā) idioma — Saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
- Krist ārā no atmiņas (arī no prāta, galvas) idioma — pareti Tikt aizmirstam.
18.sar. Tikt ņemtam ārā (no kāda veseluma, kopuma), netikt ievietotam, iekļautam (kādā veselumā, kopumā).
PiemēriNākamā rinda krīt ārā no teksta.
- Nākamā rinda krīt ārā no teksta.
18.1.Neiederēties, neiekļauties (kādā veselumā).
PiemēriŠādas tirādes krīt ārā no citādi dzīvā, saistošā stāstījuma [romānā].
- Šādas tirādes krīt ārā no citādi dzīvā, saistošā stāstījuma [romānā].
- Smiļģis necieta sastingumu un tādēļ ļāva improvizēt, tikai ar noteikumu, ka nedrīkst krist ārā no stila un lomas līnijas.
18.2.Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
PiemēriNākamā nodarbība krīt ārā.
- Nākamā nodarbība krīt ārā.
19.parasti 3. pers.; sar. Attiekties (uz kādu), skart (kādu) – piemēram, par aizdomām, izvēli.
Piemēri«Uz vācu biedru, kas palīdzēja mums tikt pie spridzekļa, jau kritušas aizdomas.»
- «Uz vācu biedru, kas palīdzēja mums tikt pie spridzekļa, jau kritušas aizdomas.»
- ..daudzi jaunekļi viņu kārojuši sev par sievu. Bet viņas izvēle kritusi uz Ezernieku Jāni..
- Roplains: Māt, nekaitini manis ar tādām runām! Liela daļa no vainas pie mūsu nelaimes krīt arī uz tevi.
20.sar. Mesties virsū, uzbrukt (kādam) – par cilvēkiem. Uzbrūkot strauji ķerties (kādam, piemēram, drēbēs) – par cilvēkiem.
Piemēri..ienaidnieks sadabūjis vēl lielāku karaspēku un atkal kritis ķēniņam virsu.
- ..ienaidnieks sadabūjis vēl lielāku karaspēku un atkal kritis ķēniņam virsu.
- Beidzot abi meitieši krita matos un plūkājās, kamēr abas iekrita gravā aiz lazdu krūmiem.
Stabili vārdu savienojumiKrist matos.
- Krist matos — Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
20.1.Uzbrukt, mesties virsū, (par dzīvniekiem). Uzbrūkot cieši tvert ar zobiem, knābi, nagiem u. tml.
PiemēriSuns paskatījās ienācējā, bet virsū nekrita, acīm redzot, tas nebija mājas sargs..
- Suns paskatījās ienācējā, bet virsū nekrita, acīm redzot, tas nebija mājas sargs..
- ..[gans] kāvās ar mušām, kas sanošā pūlī kā negudras krita virsū.
- Mūris ir pārāk ātras dabas suns. Dažreiz viņš tā noskaišas uz nācējiem, ka krīt tiem stilbos.
21.parasti savienojumā ar «virsū»; sar. Sākt bārt, rāt (kādu), sākt pārmest (kādam).
Piemēri«Apustulis atradies!» viņa pēkšņi krita virsū vīram. «Tiesātājs un soģis! Ko tu aiztiec, vecais ērms? Savu miesīgu bērnu..»
- «Apustulis atradies!» viņa pēkšņi krita virsū vīram. «Tiesātājs un soģis! Ko tu aiztiec, vecais ērms? Savu miesīgu bērnu..»
- «Ko tad esmu padarījis, ko noziedzies. Vai nu arī tu [māte] līdz ar tēvu sāksi man krist virsū!»
21.1.parasti savienojumā ar «starpā», «vidū» Sākt runāt, pārtraucot citu runātāju.
Piemēri«Bet vai tad radi jums abiem?...» - «Ko nu radi!» Andra māte krita man starpā..
- «Bet vai tad radi jums abiem?...» - «Ko nu radi!» Andra māte krita man starpā..
- Kad viņš runā, citi vīri vērīgi klausās un pat Rudmetu Vilis nekrīt starpā.
22.sar. Strauji mesties (pie ēdiena) un sākt steidzīgi ēst.
PiemēriKrist virsū cepetim.
- Krist virsū cepetim.
- Vistas krīt uz labību.
- Suņi kaudamies krita uz kauliem, pakampa kurš kuro un steigšus devās katrs savā vietā dabūjumu notiesāt.
- Bet, tiklīdz norā nokļuvušas, Tad lielums govju zālē krīt, Tikpat kā medus traukā mušas..
23.sar. Ļoti aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā), censties iegūt (tā) simpātijas.
PiemēriViņam ir dotības visās mākslās, bet vislielākās - mīlas mākslā.. Meitenes uz Rakaru krīt kā uzburtas..
- Viņam ir dotības visās mākslās, bet vislielākās - mīlas mākslā.. Meitenes uz Rakaru krīt kā uzburtas..
- «..Anniņa visu nedēļu Zaķkāju pievāks pie sevis. Viņš tāpat kā traks jau krīt uz viņu. Katru vakaru skrien turp.»
- «Meitieši aizvien krituši uz viņu kā mušas uz medu, lai gan viņā.. nekā tāda nav..»
- Kalvē: Viņas [sievietes] tiešām uz mani krīt kā mušas vasaras laikā uz zirga, ka nespēj ne atgainīties.
Stabili vārdu savienojumiKrīt kā mušas uz medu (retāk zirga).
- Krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) — Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
23.1.Ļoti aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
PiemēriSieva uz ģērbšanos un rotāšanos nav kritusi.
- Sieva uz ģērbšanos un rotāšanos nav kritusi.
- ..ja jau kādās mājās ļaudis tā krita uz grāmatām, tad dzīve tur nevarēja būt slikta..
- ..viņš bija kritis uz matemātiku..
24.parasti 3. pers.; sar. Kaitīgi iedarboties.
PiemēriBalto āboliņu smēķē, bet tas nav labi, jo viņš krīt uz krūtīm un acīm.
- Balto āboliņu smēķē, bet tas nav labi, jo viņš krīt uz krūtīm un acīm.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)krist svarā. Celties un krist (retāk kristies). Ēna krīt (uz kādu). Krist acīs.
- (Ne)krist svarā idioma — 1.sar. (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.2. (Ne)būt tādam, ko ievēro.
- Celties un krist (retāk kristies) — Viļņoties augšup un lejup. Ritmiski, viļņveidīgi kustēties uz augšu un leju.
- Ēna krīt (uz kādu) idioma — Saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu.
- Krist acīs idioma — sar. Pēkšņi saistīt skatienu, uzmanību.
- Krist atpakaļ idioma — sar. Sākt slimot no jauna ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
- Krist cauri idioma — sar. Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu). Nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
- Krist gar zemi — 1. Gāzties zeme (parasti par cilvēku).2. Strauji gulties zemē.
- Krist par laupījumu idioma — reti Tikt nolaupītam un nonākt (kāda) varā, arī īpašumā.
- Krist par upuri idioma — 1. Iet bojā, nonākt (kā) varā.2. Nonākt (kā nevēlama) varā un dabūt ciest (no tā).
- Krist pie zemes — Strauji gulties zemē.
- Krist pīšļos idioma — 1.pareti Pārvērsties pīšļos.2. Justies ļoti niecīgam (kā priekšā).
- Krist uz nerviem idioma — sar. Darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
- Krīt kā mušas — 1.sar. Saka, ja strauji, parasti epidēmijā, mirst daudzi cilvēki.2. Saka, ja strauji nobeidzas daudzi dzīvnieki.
- Maskas krīt idioma — 1. Saka, ja visi noņem maskas (parasti karnevālā).2. Saka, ja kāds atmasko sevi vai tiek atmaskots.
- Rekords krīt idioma — sar. Saka, ja rekords (kādā sporta veidā) tiek pārspēts.
- Stāvēt un krist idioma — Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
- Vārdi krīt auglīgā zemē idioma — poēt. Saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
- Vārti krīt idioma — sar. Vārti tiek zaudēti (sporta spēlē).
Avoti: 4. sējums