Paplašinātā meklēšana
Meklējam krist.
Atrasts vārdos (88):
- krist:1
- kristin:1
- kristīt:1
- apkrist:1
- atkrist:1
- iekrist:1
- izkrist:1
- nokrist:1
- pakrist:1
- sakrist:1
- uzkrist:1
- kristāls:1
- kristies:1
- kristīgs:1
- aizkrist:1
- pārkrist:1
- piekrist:2
- piekrist:3
- piekrist:1
- kristības:1
- iekristīt:1
- nokristīt:1
- kristietis:1
- kristīgums:1
- kristīties:1
- antikrists:1
- atkristies:1
- iekristies:1
- izkristies:1
- nokristies:1
- pakristies:1
- pārkristīt:1
- sakristeja:1
- sakristies:1
- kristālisks:1
- kristalizēt:1
- kristāltīrs:1
- kristamzīme:1
- kristietība:1
- montekristo:1
- kristiānisms:1
- kristībnieks:1
- kristietisms:1
- dvīņkristāli:1
- monokristāls:1
- nokristīties:1
- kristālcukurs:1
- kristāldzidrs:1
- kristālfizika:1
- kristāliskums:1
- kristālķīmija:1
- kristalogrāfs:1
- kristāloptika:1
- kristālrežģis:1
- kristālstikls:1
- izkristalizēt:1
- pārkristīties:1
- pjezokristāls:1
- starpkristālu:1
- kristālfiziķis:1
- kristālhidrāts:1
- kristalizācija:1
- kristalizators:1
- kristalizēties:1
- kristālķīmiķis:1
- kristālķīmisks:1
- kristāloptiķis:1
- kristāloptisks:1
- kristālskaidrs:1
- pārkristalizēt:1
- ūdenskristības:1
- ugunskristības:1
- kristāldzidrums:1
- kristālfizikāls:1
- kristalogrāfija:1
- monokristālisks:1
- rupjkristālisks:1
- kristalogrāfisks:1
- kristālskaidrums:1
- kristāluztvērējs:1
- izkristalizējums:1
- izkristalizēties:1
- mikrokristālisks:1
- pirmkristiānisms:1
- rekristalizācija:1
- pārkristalizācija:1
- pārkristalizēties:1
- pirmskristiānisma:1
Atrasts vārdu savienojumos (98):
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē)
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) mutē (arī klēpī, rokās, plaukstā)
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) plaukstā (arī rokās, klēpī, mutē)
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) rokās (arī plaukstā, klēpī, mute)
- (Ie)krist acīs
- (Ie)krist čuprā
- (Ie)krist parādos
- (Ie)krist sirdī
- (Iz)krist cauri
- (Ne)krist svarā
- (Ne)krist svarā
- (No)krist gar zemi
- (No)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem)
- (No)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs)
- (Sa)krist veldrē
- Birt (biežāk krist) no debesīm (arī no gaisa)
- Celties un krist (retāk kristies)
- Celties un kristies (biežāk krist)
- Gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost)
- Iemesties (arī krist) sirdī
- Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost)
- Krist (arī gāzties) (vai) no kājām (zemē, arī nost) sar., arī tikko turēties uz kājām (arī kājās)
- Krist (arī gāzties) (vai) zemē (arī no kājām, nost)
- Krist (arī iekļūt, nokļūt, nonākt) ļaužu valodās, arī nākt ļaužu valodās (arī mēlēs)
- Krist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās
- Krist (arī klupt) matos
- Krist (arī mesties) ap kaklu
- Krist (arī mesties) ap kaklu
- Krist (arī mesties) ap kaklu
- Krist (arī nokļūt, (no)nākt, atrasties) (kāda) rokās, arī nagos
- Krist (arī nokļūt, nonākt) (kāda) nagos
- Krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā
- Krist (arī nonākt) (ļaužu) apsmieklā (retāk izsmieklā)
- Krist (arī nonākt) (ļaužu) izsmieklā (biežāk apsmieklā)
- Krist (arī nonākt) ļaužu apsmieklā (retāk izsmieklā)
- Krist (arī nonākt) neslavā
- Krist (arī sakrist) čupā
- Krist (biežāk likties) uz auss
- Krist (kāda) acīs
- Krist (kāda) rokās (arī nagos sar.)
- Krist (kāda) tīklos
- Krist (kāda) tīklos
- Krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē)
- Krist (retāk birt) no debesīm (arī no gaisa)
- Krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm)
- Krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm)
- Krist acīs
- Krist apkampienos
- Krist ārā no atmiņas (arī no prāta, galvas)
- Krist ārā no prāta (arī no atmiņas, galvas) pareti
- Krist atpakaļ
- Krist bankrotā
- Krist cauri
- Krist ceļos (arī uz ceļiem)
- Krist drupās
- Krist galējībās
- Krist gar zemi
- Krist gar zemi
- Krist ģībonī
- Krist ģībonī (arī nesamaņā, bezsamaņā)
- Krist grēkā
- Krist grēkā
- Krist gūstā
- Krist izmisumā
- Krist kārdināšanā
- Krist kārdināšanā
- Krist kaunā
- Krist kopā (arī čupā sar.)
- Krist matos
- Krist nesamaņā (arī bezsamaņā, ģībonī)
- Krist pār ilksi
- Krist par laupījumu
- Krist par laupījumu
- Krist par upuri
- Krist par upuri
- Krist parādos
- Krist pie kājām
- Krist pie piedurknes (arī rokas)
- Krist pie rokas (arī piedurknes)
- Krist pie rokas (arī piedurknes)
- Krist pie zemes
- Krist pie zemes
- Krist pīšļos
- Krist pīšļos pareti
- Krist starpā (arī vidū)
- Krist uz deguna
- Krist uz nerviem
- Krist uz nerviem
- Krist veldrē
- Krist vidū (arī starpā)
- Likties uz acs, arī likties (retāk krist) uz auss
- Mesties (arī (ap)krist) ap kaklu
- Mesties (arī krist) ap kaklu
- Mesties (arī krist) ap kaklu
- Mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem)
- Mesties (arī krist) ragos
- Stāvēt un krist
- Stāvēt un krist
Atrasts skaidrojumos (378):
- (Pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā.
- (Pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā. Apjukt.
- Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju.
- sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
- Pazaudēt galvu Aiziet bojā, krist kaujā.
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
- Kālija permanganāts Antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
- nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
- iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā)- par vēju. Izraisīt degšanu (kur) - par uguni. Iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
- atsviesties Ar sparu atkrist (atpakaļ).
- pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko).
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
- pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos.
- nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
- nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
- atkrist Atdalīties un nokrist nost. _imperf._ Krist nost.
- grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
- brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā). Nobrukt (1).
- nobrukt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties. Nogrūt.
- atvelties Atkrist atmuguriski atpakaļ (guļus vai sēdus stāvoklī).
- sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos.
- birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem).
- Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
- Nelikt lūgties Ātri piekrist (ko darīt).
- mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu. Mesties (2).
- sālsgrauds Atsevišķs vārāmā sāls kristāls, kristālu kopums.
- atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
- kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī. Amonija hlorīds.
- levoglukozāns Balta kristāliska viela, ko izmanto polimēru sintēzēs.
- kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu.
- Nātrija hidroksīds Balta, kristāliska viela, kas gaisa klātbūtnē izplūst un ko izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
- borskābe Balta, kristāliska viela.
- Nātrija hidrogēnkarbonāts Balta, kristāliska, pulverveida viela. Dzeramā soda.
- hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli).
- pāde Bērns, kuru kūmas ved kristīt.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru.
- vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
- urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli, degvielu.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela. Ortofosforskābe.
- tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
- Nātrija karbonāts Bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piemēram, ziepju, stikla ražošanā. Soda.
- Nātrija hlorīds Bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu. Vārāmais sāls.
- ģipsis Bezkrāsains balts, retāk citādas krāsas minerāls - kalcija sulfāta kristālhidrāts.
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- slīgt Brīvi krist (pār ko, uz kā), arī sākt segt, klāt (ko).
- trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
- trinitrofenols Brizanta sprāgstviela - gaišdzelteni kristāli. Pikrīnskābe.
- atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
- Stāvēt (retāk būt) kūmās Būt par kūmu (parasti kristībās).
- Stāvēt (retāk būt) kūmās Būt par kūmu (parasti kristībās).
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība.
- vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai.
- dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (dārgakmens).
- martensīts Cietu kristālisku ķermeņu struktūra.
- neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts kristiešu draudzē.
- kristīgs Cilvēks, kura reliģija ir kristietība.
- lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus.
- pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai). Nepakļauties (kādam, kam). Nepiekrist (kādam, kam).
- piekritējs Darītājs --> piekrist [3].
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju.
- klosteris Dažu kristīgo konfesiju vai budistu mūku draudze. Šīs draudzes celtnes, teritorija.
- krītams Divd. --> krist.
- uzkrītošs Divd. --> uzkrist.
- dvīņkristāli Divu viendabīgu kristālu saaugums pēc noteiktiem likumiem.
- nokrustīt Dot (kam) nosaukumu, arī iesauku; nokristīt (2).
- Dvīņu kristāli, arī kristālu dvīņi Dvīņkristāli.
- Dvīņu kristāli (arī kristālu dvīņi.) Dvīņkristāli.
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B 2 vitamīns).
- topāzs Dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
- rivanols Dzeltens, smalku kristālu pulveris (antiseptisks līdzeklis), kas šķīst ūdenī. Etakridīns.
- rutīns Dzeltenzaļš, sīkkristālisks pulveris bez smakas un garšas (P vitamīna preparāts).
- kristamzīme Dzimšanas apliecība, ko izdod baznīcā pēc kristības.
- pikrīnskābe Eksplozīva, indīga viela - dzelteni kristāli.
- pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
- kristālfizika Fizikas nozare, kas pētī kristālu īpašības.
- metafosforskābe Fosforskābes paveids - balta kristāliska masa.
- salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
- dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
- emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem.
- fotoemulsija Gaismjutīgu sudraba bromīda mikrokristāliņu suspensija želatīna šķīdumā (izmanto fotogrāfijā).
- liparīts Gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam.
- žauties Gāzties, krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- velties Griežoties krist lejup.
- iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kā), ļaujot nokrist zemē.
- kondensators Iekārta vielu pārvēršanai no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
- ielikties Iekrist (1).
- iegrimt Iekrist (6).
- iebrukt Iekrist (kur iekšā, parasti līdz ar ko brūkošu, grūstošu).
- iedubt Iekrist (par acīm, vaigiem).
- iebirt Iekrist (parasti acī) - par ko sīku.
- ievelties Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā).
- iedobt Iekrist (parasti par acīm).
- stīvēties Ietiepīgi nepiekāpties, nepiekrist.
- heksahlorāns Insekticīds - gaiša, kristāliska viela.
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
- katķisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā. Katehisms.
- katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā. Katķisms.
- izkrist Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
- iet Izkrist (par matiem, spalvu). Lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).
- noiet Izkrist (par visu apmatojumu, apspalvojumu kādā ķermeņa daļā).
- noiet Izkrist, arī ļoti nodilt (par ādas izstrādājuma apmatojumu).
- izkrist Izkristies.
- nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.).
- māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
- jēlcukurs Iztvaicēta cukura masa, kuru kristalizējot iegūst cukuru.
- izmest Izvirzīt (no lidaparāta) un ļaut krist lejup.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
- nokristies Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Nokrist (5).
- nokrist Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Nokristies (1).
- pārcukuroties Kļūt tādam, kurā ir izkristalizējies cukurs.
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu). Nokrist (6).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu). Nokristies (2).
- martiroloģijs Krājums ar nostāstiem par kristīgo mocekļiem.
- briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai.
- nokrist Krist un pabeigt krist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) - par meteoriem.
- kristālhidrāts Kristālisks vielas savienojums ar kristalizācijas ūdeni.
- monokristāls Kristāls ar vienotu, nepārtrauktu kristālrežģi.
- vakance Kristālu punktveida defekts - atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
- šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas. Šīs sektas locekļi.
- kristietisms Kristietība, kristiānisms.
- Baznīcas tēvi Kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju.
- Sniega pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla.
- sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums. Sniega pārsla.
- pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas sniega kristālu veidojums.
- priesteris Kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- ekumenisms Kustība par visu kristiešu apvienošanos.
- halcedons Kvarca paveids - dažādas krāsas minerāls ar mikrokristālisku uzbūvi (pusdārgakmens).
- Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
- Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
- jods Ķīmiskais elements - melnpelēki kristāli ar metālisku spīdumu.
- silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
- sāls Ķīmisks savienojums - kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
- peldēt Lēni krist (piemēram, par sniega pārslām).
- nomesties Lēni nokrist (kur, uz kā u. tml.) - parasti par ko vieglu.
- lāsot Lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt (par šķidrumu). Pilēt, krist (parasti par lāsēm, pilieniem).
- laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
- izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to). Strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
- kristāltīrs Ļoti tīrs, skaidrs, dzidrs. Kristālskaidrs (1), kristāldzidrs (1).
- porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
- Zieda (arī ziedu) nauda Mauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- pakristies Mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni). Mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
- lelle Mazs bērns, zīdainis līdz kristībām.
- marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties.
- alauns Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un kuru izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai.
- Dzeramā soda Nātrija hidrogēnkarbonāts - balta, kristāliska, pulverveida viela.
- soda Nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris.
- Zieda (arī ziedu) nauda Nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- Izsprukt no slazda Neiekrist slazdā.
- Būt pretī (arī pretim) Nepiekrist (kam), nebūt vienis pratis (ar ko).
- saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem). Saļimt.
- ļimt Nespēt noturēties stāvus, kļūt ļenganam un krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- turēties Nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
- iedrupt Nodrupt un iekrist (kur iekšā).
- nožauties Nogāzties, nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nolikties Nogāzties, nokrist (parasti par cilvēkiem).
- nojāt Nogāzties, nokrist lejā.
- silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slāņu mijas.
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
- piekrist Nokrist (kam) lielākā daudzumā.
- apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
- Nokrist uz mutes Nokrist ar seju lejup pret ko.
- Nokrist uz mutes (retāk uz acīm) Nokrist ar seju lejup pret ko.
- Nokrist no kājām Nokrist zemē, parasti nespēkā.
- Pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju.
- Pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
- novelties Nokrist, nogāzties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā), parasti ar kustību, kas atgādina velšanas.
- nokrustīt Nokristīt (1).
- nokrustīties Nokristīties.
- sniegs Nokrišņi - balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
- neuzkrītošs Nol. divd. --> uzkrist.
- palikt Nomirt, arī krist kaujā.
- iegāzties Nonākt nelabvēlīgā stāvoklī. Iekrist (4).
- nodzert Nosvinēt (piemēram, kāzas, kristības, bēres).
- Būt ar abām rokām pretim Noteikti pretoties, nepiekrist.
- Būt ar abām rokām, arī (ar) rokām un kājām pretim (arī pretī, pret) Noteikti pretoties, nepiekrist.
- Kristālu defekti Novirzes no atomu vai molekulu regulārā telpiskā izvietojuma kristālā.
- nobirt Novirzīties nost (no kā) un nokrist (par sīku daļiņu kopumu).
- kvarcs Oksīdu grupas minerāls, kas sastāv no caurspīdīgiem, dažreiz arī dzeltenīgiem vai citas krāsas kristāliem. Silīcija dioksīds.
- kristāloptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanās likumsakarības kristālos.
- palmitīnskābe Organiska skābe - bezkrāsaina, kristāliska viela.
- salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli.
- jodoforms Organisks joda savienojums - dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
- metols Organisks savienojums - balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī un ko izmanto fotogrāfijā par attīstītāju.
- naftalīns Organisks savienojums - bezkrāsaini kristāli ar asu smaku.
- sulfanilskābe Organisks savienojums - bezkrāsas kristāli, kas vāji šķīst ūdenī un spirtā.
- shizma Organizatoriska dalīšanās (kristiešu baznīcās).
- nokristīties Pakļauties kristības ceremonijai.
- izkristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas kristāli (no kādas vielas).
- kristalizēt Panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī.
- sperties Parasti savienojumā «sperties pretī», «sperties pretim»: pretoties, nepiekrist kādam.
- trīsvienība Parasti savienojumā «Svētā Trīsvienība»: kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
- kondensācija Pāreja (vielai) no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
- pārkristalizēties Pāriet citā, kristāliskā stāvoklī (par vielu).
- kristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī (par vielu).
- sacukuroties Pārkristalizēties, parasti viscaur (par medu, ievārījumu).
- pārkrustīt Pārkristīt (1).
- pārkrustīties Pārkristīties (1).
- Pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā). Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju. Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
- cukurs Pārtikas produkts - balta, kristāliska, salda viela, ko iegūst, piemēram, no cukurbietēm, cukurniedrēm.
- bērt Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā.
- izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu kristietībai).
- izglābties Pasargāt sevi (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanos kristietībai) no soda aizkāpa dzīvē.
- iekritums Paveikta darbība, rezultāts --> iekrist (6).
- izkristalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> izkristalizēt (2).
- sakritums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrist (3).
- izkristalizējums Paveikta darbība. Rezultāts --> izkristalizēt (1).
- atkristies Pazemināties (parasti par ūdens līmeni). Nokristies.
- pagāns Pēc kristietības priekšstatiem - pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs.
- pagānisms Pēc kristietības priekšstatiem - pirmskristietības un nekristīgo reliģiju kopums. Kāda no šīm reliģijām.
- Kā pupu kūlis Pēkšņi, viegli (piemēram, krist).
- Kā pupu kūlis Pēkšņi, viegli (piemēram, krist).
- ugunskristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Uguns kristības.
- Kaujas (arī uguns) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Ugunskristības (1).
- Kaujas (arī uguns) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Ugunskristības (1).
- Uguns (arī kaujas) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Ugunskristības (1).
- mentols Piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu.
- ugunskristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Uguns kristības.
- Kaujas (arī uguns) kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
- Kaujas (arī uguns) kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
- Pirmās kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
- Pirmās kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
- Uguns (arī kaujas) kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
- Piena zobi Pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
- Piena zobi Pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
- pjezokeramika Polikristālisks keramikas materiāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- piroelektrība Pozitīvie un negatīvie elektriskie lādiņi, kas rodas uz dažu kristālisku dielektriķu (piroelektriķu) pretējām virsmām, ja tos karsē vai dzesē.
- piramidons Pretsāpju un pretdrudža līdzeklis - balta, kristāliska viela. Amidopirīns.
- kristalizācija Process --> kristalizēties (2), kristalizēt (2).
- pārkristalizācija Process --> pārkristalizēt, pārkristalizēties.
- rekristalizācija Process, kurā polikristāliskam ķermenim mainās kristāliskā struktūra.
- kristāluztvērējs Radiouztvērējs, kurā izmantots kristāla detektors.
- Koptu valoda Rakstu valoda, ko 3. gadsimtā izveidoja kristīgie ēģiptieši un kas mūsdienās saglabājusies kā koptu baznīcas valoda.
- kristālisks Raksturīgs kristālam (2).
- jehovieši Reakcionāra kristiešu sekta (ar centru Amerikas Savienotajās Valstīs), kas prasa cilvēku upurus pestīšanas labā. Šīs sektas locekļi.
- iekristies Refl. --> iekrist (6).
- izkristalizēties Refl. --> izkristalizēt (1).
- izkristalizēties Refl. --> izkristalizēt (2).
- maniheisms Reliģija (aptuveni no 3. gadsimta līdz 14. gadsimtam), kurā ir budisma, persiešu reliģijas un kristiānisma elementi.
- svētdarbība Reliģiska darbība. Samērā īss reliģisks akts (piemēram, kristības, laulības).
- sholastika Reliģiskā filozofija (viduslaikos), kuras galvenais mērķis bija kristīgās ticības dogmu racionālistiska sistematizācija, apoloģija, izmantojot formālās loģikas paņēmienus.
- mācītājs Reliģiskā kulta kalpotājs kristiešu baznīcā.
- svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
- mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs), kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi. Šīs sektas locekļi.
- gnosticisms Reliģiski filozofisks agrās kristietības virziens.
- dimants Rīks ar šī minerāla kristālu stikla griešanai.
- kristālfizikāls Saistīts ar kristālfiziku, tai raksturīgs.
- kristālķīmisks Saistīts ar kristālķīmiju, tai raksturīgs.
- kristalogrāfisks Saistīts ar kristalogrāfiju, tai raksturīgs.
- kristāloptisks Saistīts ar kristāloptiku, tai raksturīgs.
- kristīgs Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
- Sakrist (arī sagāzties) kaudzē (arī čupā) Sakrist citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
- Sakrist (arī sagāzties) kaudzē (arī čupā) Sakrist citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
- gabalsāls Sāls lielos kristāliskos gabalos.
- izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu). Sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
- krišus Savienojumā ar verba «krist» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- kristin Savienojumā ar verba «krist» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Krišus (2).
- krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- vižņi Sīki, vizuļojoši ledus kristāli.
- sitāls Sīkkristālisks materiāls.
- sarma Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
- rodonīts Silikātu grupas blīvs, rožains minerāls, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums.
- granāts Silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgos kristālus izmanto par pusdārgakmeņiem.
- maleīnskābe Skābe - bezkrāsaini kristāli, ko izmanto, piemēram, krāsvielu, herbicīdu izgatavošanai.
- migla Slānis atmosfērā pie Zemes virsas, kurš sastāv no sīkām higroskopiskām daļiņām (pilieniem, kristāliem), kas radušās, ūdens tvaikiem kondensējoties vai sublimējoties.
- izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- vitriols Smago metālu divlādiņu jonu sulfātu kristālhidrāts.
- smirģelis Smalkgraudains nogulumiezis, kurā korunda kristāli ir cieši saistīti ar citu minerālu (piemēram, magnetīta, vizlas) kristāliem.
- dendrīti Smalki, sazaroti kristālu saaugumi, kas pēc formas atgādina augus.
- kramzeme Smiltis, kristāli u. tml., kas sastāv no silīcija dioksīda un skābekļa savienojuma.
- dimorfisms Spēja (vielai) veidot divas dažādas kristāliskas struktūras. Vielas pastāvēšana divās dažādās kristāliskās struktūrās.
- atgāzties Spēji atkrist, atvirzīties atpakaļ.
- izsprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt.
- pasprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt. Izsprukt (3).
- durteniski Stāvus, taisnā virzienā (krist, ietriekties kur u. tml.).
- trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā.
- skābeņskābe Stipra, toksiska, bezkrāsaina, kristāliska skābe, kuras sāļus satur, piemēram, skābenes, rabarberi.
- (No)likties (arī laisties) gar zemi Strauji (no)gulties, arī (no)krist zemē.
- Likties gar zemi Strauji gulties, arī krist zemē.
- iegrūt Strauji iegrimt (par zemi). Sagrūt un iekrist celtnes iekšienē (piemēram, par jumtu).
- ielēkt Strauji iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli.
- izlidot Strauji izkrist, parasti jājot, braucot.
- gāzties Strauji krist (ar lejup virzienā vērstu kādu ķermeņa daļu, piemēram, muguru).
- gāzties Strauji krist, arī velties (lejup).
- gāzties Strauji krist, arī velties ārā (no kurienes).
- Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
- Mest kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
- Pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
- nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nolēkt Strauji nokrist, parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
- nosprāgt Strauji nokrist, parasti pēc trieciena (par priekšmetiem, kas apņem ko).
- nolidot Strauji nokrist.
- sagrūt Strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu).
- notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē. Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- dzert Svinēt (kāzas, kristības, bēres).
- Dzert (kāzu, kristību, bēru) godu Svinēt kāzas, kristības vai bēres.
- Dzert kristības Svinēt kristības.
- izšļukt Šļūkot izkrist, izslīdēt.
- kūleniski Tā (piemēram, krist), ka pārmetas pār galvu.
- pirmskristiānisma Tāds, kas pastāv, noris pirms kristietības rašanās, attīstības, arī ieviešanas.
- starpkristālu Tāds, kas pastāv, noris starp vielas kristāliem.
- mikrokristālisks Tāds, kas sastāv no ļoti sīkiem kristāliem. Tāds, ko veido ļoti sīki kristāli.
- rupjkristālisks Tāds, kas sastāv no samērā lieliem kristāliem.
- sīkkrisiālisks Tāds, kas sastāv no sīkiem kristāliem.
- kristīgs Tāds, kas savā politiskajā darbībā izmanto kristietības idejas (par politisku organizāciju biedriem, locekļiem, arī par politiskām organizācijām). Tāds, kurā ir izmantotas kristietības idejas (par, parasti politisku, mācību).
- kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas ir izvietotas stingri noteiktā, regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
- kristīgs Tāds, kura reliģija ir kristietība.
- amorfs Tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski).
- bībele Tekstu krājums (Vecā derība un Jaunā derība), kuri jūdaismā un kristietībā ieguvuši reliģisku nozīmi. Attiecīgā grāmata.
- patroloģija Teoloģijas nozare, kura pētī kristietības reliģisko un filozofisko mācību, ko no 1. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi). Patristika (2).
- atlēkt Tikt (kādam labumam, ienākumam, peļņai u. tml.). Atkrist (4).
- kristīties Tikt kristītam (1).
- kristalizators Trauks, aparāts (vielas) kristalizācijai.
- indigo Tumši zila, kristāliska viela. Attiecīgā krāsviela. Attiecīgais krāsas tonis.
- konverģēt Tuvināties, sakrist pēc pazīmēm (par ko atšķirīgu, savstarpēji neatkarīgu).
- Kristalizācijas ūdens Ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla (1) iekšējo uzbūvi, ka kristāls sabrūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
- Kristalizācijas ūdens Ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla (1) iekšējo uzbūvi, ka kristāls sabrūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
- kūleņot Vairākkārt krist, velties (parasti draiskuļojoties).
- lēkāt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem).
- lēkt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem). Lēkāt (2).
- Vara vitriols Vara sulfāta kristālhidrāts.
- biblisms Vārds vai vārdu savienojums, kas aizgūts no bībeles, arī no citiem kristietības rakstiem.
- Kristītais (arī kristāmais) vārds Vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
- Kristītais (arī kristāmais) vārds Vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
- kristīt Veikt (kā) kristības ceremoniju. Pakļaut (ko) kristībai.
- kristalizācija Vielas pāreja kristāliskā stāvoklī.
- polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
- izomorfisms Vienādas uzbūves kristālu vai jauktu kristālu veidošanās no līdzīgām ķīmiskām vielām.
- fenols Vienkāršākais no šiem savienojumiem (bezkrāsaini kristāli ar specifisku smaku), kuru lieto, piemēram, dezinfekcijā.
- izkritiens Vienreizēja paveikta darbība --> izkrist (1).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (1).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (11).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (14).
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist (2).
- pakritiens Vienreizēja paveikta darbība --> pakrist (1).
- pareizticība Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas radās Austrumu Romas impērijā, 11. gadsimtā izveidojās par patstāvīgu baznīcu, pirmsrevolūcijas Krievijā kļuva par oficiālo valsts reliģiju.
- katolicisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Rietumeiropā 9. gadsimtā un ir izplatīts galvenokārt Rietumeiropā un Latīņamerikā. Šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- luterisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā. Šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums. Luterānisms.
- luterānisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā. Šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums. Luterisms.
- ēna Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem.
- pavēnis Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem. Ēna (2), paēna (1), pakrēslis (1).
- pakrēslis Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem. Ēna (2), paēna (1), pavēnis (1).
- paēna Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem. Ēna (2), pavēnis (1), pakrēslis (1).
- pamats Vieta, vide (parasti zemes virsā), kas balsta (ko), neļauj (kam) smaguma spēka iedarbībā grimt, krist.
- ametists Violets kvarca paveids, kura caurspīdīgos, tīros kristālus izlieto juvelierizstrādājumos.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- Likt kāju priekšā Virzīt kāju ceļā (gājējam, skrējējam), lai (tas) kristu.
- slīdēt Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi, arī vienmērīgi, lēni krist (piemēram, par priekšmetiem).
- snigt Virzīties, krist lejup pārslu veidā (par sniegu). Būt nokrišņiem sniega veidā.
- līt Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu). Būt nokrišņiem lietus veidā.
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kristālskaidrums (1).
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristāliskums Vispārināta īpašība --> kristālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kristāldzidrums (1).
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristīgums Vispārināta īpašība --> kristīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šļukt Zaudējot atbalstu, saistījumu, slīdēt uz leju, arī krist.
- ļimt Zaudējot stingrumu, liekties lejup (par augiem, to daļām). Tiekot nogrieztam, krist.
- saļimt Zaudējot stingrumu, noliekties lejup (par augiem, to daļām). Tiekot nogrieztam, nokrist.
- kristalogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī kristālus un to īpašības.
- kristālķīmija Zinātnes nozare, kas pētī ķīmisko saiti starp atomiem un to telpisko izvietojumu kristālos.
- sprukt Zūdot balstam, saistījumam u.tml., pēkšņi slīdēt, krist (parasti par priekšmetiem).
krist citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV