neuzkrītošs
neuzkrītošs -ais; s. -a, -ā
neuzkrītoši apst.
1.Nol. divd. → uzkrist.
2.Tāds, kas (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību) nepievērš sev uzmanību.
PiemēriNeuzkrītošs kaimiņš.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriZenta centās izturēties neuzkrītoši.. Ieradās darbā, nostrādāja savas stundas.. un steidzās pazust no rūpnīcas.
3.Tāds, kas īpaši neizceļas no pārējā. Vienkāršs.
PiemēriParastās mājas viesībās krāšņs vakartērps izskatīsies.. nedabiski, it īpaši tad, ja pārējās sievietes būs ģērbušās neuzkrītošās pēcpusdienas kleitās..
3.1.Tāds, kas īpaši nepiesaista uzmanību.
PiemēriNeuzkrītošs sienu krāsojums.
Avoti: 5. sējums