Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pārkrustīties
pārkrustīties -krustījos, -krustījies, -krustījās, arī -krustos, -krusties, -krustās, pag. -krustījos; refl.
1.rel. Pārkrustīt1 sevi.
Piemēri«Ticu, baznīckungs, ticu,» sieva pārkrustījās.
2.sar. Pārdēvēties (citā vārdā).
PiemēriOsis esot pārkrustījies par Tēraudiņu, savācis pats savu bandu un kļuvis par tās vadoni.
3.apv. Pārkristīties1.
Piemēri..Golins [senprūsis] pats kristījās un kļuva Mārtiņš, Tivels pārkrustījās par Konrādu.
Avoti: 6-1. sējums