Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
parkšķis
parkšķis -ķa, v.
1.Skarba, mainīga augstuma, pazema skaņa, ko parasti rada putni.
PiemēriPīļu parkšķi.
2.Skarbs, pazems troksnis, ko rada motori, ierīces u. tml.
Piemēri..dzirde neviļus pūlējās uztvert Kārļa motocikla pazīstamo parkšķi.
Avoti: 6-1. sējums