Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
parkšķēt
parkšķēt parkšķu, parkšķi, parkšķ, pag. parkšķēju
parkšēt parkšu, parkši, parkš, pag. parkšēju; intrans.; retāk
1.parasti 3. pers. Radīt skarbas, mainīga augstuma, pazemas skaņas (parasti par putniem); atskanēt šādām skaņām.
PiemēriPīles parkšķ.
2.parasti 3. pers. Radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.).
PiemēriTālu aiz meža parkšķēja pļaujmašīna..
2.1.Par parādībām dabā.
PiemēriLietus parkšķēja pret vagona jumtu.
3.sar.; niev. Pļāpāt.
Avoti: 6-1. sējums