izbirt
izbirt -birstu, -birsti, -birst, pag. -biru; intrans.
1.Birstot izkaisīties.
PiemēriIzbirst milti.
- Izbirst milti.
- Izbirst zirņi.
- No kārbas uz galda izbirušas konfektes.
- Pods krītot pāršķēlies uz pusēm. Smiltis izbirušas pa grīdu.
- pārn. Vienalga. Sažņaudz sauju, cik cieši spēdams, tik un tā mirkļu smiltis izslīd pirkstu spraugās, izbirst, izkaisās.
- pārn. ..te bija tik daudz visādu iespaidu, ka drīz vien kaut kas varēja izbirt no atmiņas.
1.1.Izkaisīties no vārpām (piemēram, par nobriedušiem graudiem).
Piemēri..abas sievietes uz pēdām sekoja vīriešiem [pļāvējiem] un labību tūliņ prātīgi pievāca, tādēļ graudi neizbira velti laukā kā citiem.
- ..abas sievietes uz pēdām sekoja vīriešiem [pļāvējiem] un labību tūliņ prātīgi pievāca, tādēļ graudi neizbira velti laukā kā citiem.
1.2.Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriPutraimi izbira cauri sietam.
- Putraimi izbira cauri sietam.
- Izbira ziediņi Caur klēts grīdu..
1.3.Tikt iekultam.
Piemēri«Bet, kad kuls, es pastāvēšu, lai nokuļ atsevišķi - es gribu redzēt, cik pūru izbirs!» Adāms neatlaidās.
- «Bet, kad kuls, es pastāvēšu, lai nokuļ atsevišķi - es gribu redzēt, cik pūru izbirs!» Adāms neatlaidās.
1.4.pārn. Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriAutobuss apstājās, un no tā izbira vesels bars zēnu un meiteņu.
- Autobuss apstājās, un no tā izbira vesels bars zēnu un meiteņu.
- Lielajā Klaucu piekalnē skolēni izbirst no mašīnas.
- Vilcieniņš iet tālāk, tālāk, tālāk. Izslāpis tas apstājas meža vidū padzerties, un priecīgā barā laukā izbirst braucēji izlocīt kājas..
2.parasti 3. pers. Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu). Sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
PiemēriApaļajam jumta kupolam izbiruši stikli..
- Apaļajam jumta kupolam izbiruši stikli..
- Kara laikā nopostīja daudz māju. Dažreiz gan pati māja palika vesela, bet no sprādzieniem izbira logiem visas rūtis.
- Strinkšķēdami izbiruši pils logi..
Avoti: 3. sējums