izbijis
izbijis -ušais; s. -usi, -usī
1.Divd. → izbūt.
2.Tāds, kā vairs nav. Bijušais.
PiemēriAnna: Izbijusi laime ir izlijis ūdens. Nesasmelt to vairs.
2.1.niev. Tāds, kas vairs nav (kādā amatā, sabiedriskā stāvoklī).
PiemēriIzbijis skolotājs.
Avoti: 3. sējums