izbīdīt
izbīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzbīdīt plauktu istabas vidū.
2.Izvirzīt3.
Piemēri..pilsētiņas centrā.., kur pusotra un divstāvu ķieģeļu nami ar robotām un tālu uz priekšu izbīdītām dzegām, negaiss nelikās vairs tik briesmīgs.
2.1.parasti divd. formā; izbīdīts. Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) — par ķermeņa daļām.
PiemēriAugšējo priekšzobu rinda bērnam bija izbīdīta uz priekšu..
3.sar. Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai). Izvirzīt (5).
PiemēriKārlis bija ievēlēts valdē - padomē - un no tās tālāk izbīdīts teātra.. komitejā..
Avoti: 3. sējums