izbiedēt
izbiedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes. Arī izbaidīt.
PiemēriIzbiedēt putnus.
Stabili vārdu savienojumiLīdz nāvei izbiedēt.
1.1.parasti divd. formā: izbiedēts.
PiemēriBūt tādam, kurā izpaužas bailes
Avoti: 3. sējums