izbirt
izbirt -birstu, -birsti, -birst, pag. -biru; intrans.
1.Birstot izkaisīties.
PiemēriIzbirst milti.
1.1.Izkaisīties no vārpām (piemēram, par nobriedušiem graudiem).
Piemēri..abas sievietes uz pēdām sekoja vīriešiem [pļāvējiem] un labību tūliņ prātīgi pievāca, tādēļ graudi neizbira velti laukā kā citiem.
1.2.Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriPutraimi izbira cauri sietam.
1.3.Tikt iekultam.
Piemēri«Bet, kad kuls, es pastāvēšu, lai nokuļ atsevišķi - es gribu redzēt, cik pūru izbirs!» Adāms neatlaidās.
1.4.pārn. Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) — par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriAutobuss apstājās, un no tā izbira vesels bars zēnu un meiteņu.
2.parasti 3. pers. Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu). Sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
PiemēriApaļajam jumta kupolam izbiruši stikli..
Avoti: 3. sējums