nokristīt
nokristīt -kristīju, -kristī, -kristī, arī -kristu, -kristi, -krista, pag. -kristīju; trans.
1.rel. Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
PiemēriKāda sieva aiznes savu slimo bērnu pie mācītāja nokristīt..
- Kāda sieva aiznes savu slimo bērnu pie mācītāja nokristīt..
- Gadās, ka.. vecmāmiņas un krustmātes bez vecāku ziņas mazuli nokristī.
- Tālivaldis: Nokristītos lībiešus.. piemēram, Ikšķilē apraka pie baznīcas durvīm.
2.sar. Dot (kam) nosaukumu, arī iesauku.
Piemēri..bija divi Andri, tāpēc vienu no tiem jau pašā sākumā nokristīja pēc uzvārda par Gūču.
- ..bija divi Andri, tāpēc vienu no tiem jau pašā sākumā nokristīja pēc uzvārda par Gūču.
- Uz cūkgana ierosinājumu Vāverītes vepri mājnieki nokristīja par Angli, kā Anglijas cūku pasugai piederīgu..
- Vēl kādu citu rajonu, kur dziļums sasniedz tikai apmēram divdesmit metru, zvejnieki nokristījuši par Lietišķo sēkli.
3.sar. Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
PiemēriJa tu pasūtīsi simts gramus degvīna un liksi pieliet piecdesmit balzama, viņi tev pielies divdesmit. Un to degvīnu nokristīs.
- Ja tu pasūtīsi simts gramus degvīna un liksi pieliet piecdesmit balzama, viņi tev pielies divdesmit. Un to degvīnu nokristīs.
Avoti: 5. sējums