noktirne
noktirne -es, dsk. ģen. -ņu, s.; mūz.
1.vēst. Svīta, ko parasti atskaņoja vakarā, naktī zem klajas debess.
2.Neliels sapņaini grūtsirdīgs (parasti instrumentāls) skaņdarbs.
PiemēriPirmo reizi kopš tēva nāves māte spēlēja Šopēna noktirni..
- Pirmo reizi kopš tēva nāves māte spēlēja Šopēna noktirni..
- pārn. Vējabalss sūdzoši lūdzošā - tā ir mūsu noktirne.
Avoti: 5. sējums