nokūkot1
nokūkot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Īsu brīdi, vienu reizi kūkot (par dzeguzi).
PiemēriDzeguze nokūkoja pāris reižu, tad iekliedzās īsi un satraukti «kuk!» un aizlaidās..
- Dzeguze nokūkoja pāris reižu, tad iekliedzās īsi un satraukti «kuk!» un aizlaidās..
2.Kūkot (visu laikposmu) un pārstāt kūkot (par dzeguzi).
PiemēriSavu laiku dzeguze nokūko, un tad ir cauri.
- Savu laiku dzeguze nokūko, un tad ir cauri.
Avoti: 5. sējums