Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nokulstīties
nokulstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.sar. Nokulties2.
PiemēriDiezin kur izgājušu nakti nokulstījies; pārnāca tik šorīt gaisma.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kulstīt (parasti līdz nogurumam).
PiemēriNokulstījušies tā, ka ne muguru atliekt.
Avoti: 5. sējums