Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nokūļāties
nokūļāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos
nokuļāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
Īsu brīdi kuļāties un pabeigt kuļāties.
PiemēriViņš stāvus uzlido gaisā, kājas nokūļājas vien.
Avoti: 5. sējums